Frāzes „Mēs visi kļūdāmies!” vai „Kļūdīties ir cilvēcīgi.” ir dzirdētas ne reizi vien. Un tomēr pieļaujot kādu kļūdu (vienalga cik lielu vai mazu), mums mēdz būt grūti sev piedot un atbrīvoties no vainas un kauna sajūtām. Vai tā varētu būt, ka pret sevi mums ir lielākas gaidas un prasības nekā pret citiem? Iespējams galvā joprojām skan bērnībā dzirdētās vecāku un citu aprūpētāju balsis, kas bija kritiskas, vai arī nepamet sajūta, ka katra izvēle un darbība ir laba vai slikta, uz dzīvību vai nāvi, melna vai balta. Rezultātā, kad nespējam atbilst savām gaidām, daudzi sevi apvelta ar tik skarbu kritiku, kādu nekad neiedomātos izteikt kādam citam.
    Psihoterapijā cilvēki nereti stāsta, ka viņiem šķiet – viņu kļūdas ir briesmīgākas nekā citu pieļautās. Cilvēki bieži nēsā sevī neizdošanās un vilšanās sajūtas, taču kur gan ir rakstīts tāds likums, ka visu vienmēr ir jāizdara pareizi un ka ir aizliegts kaut ko izdarīt pavirši, nošaut greizi vai arī pieļaut īstas, sirdi plosošas un apkaunojošas kļūdas? 
   Ja arī Tev gadās sevi šaustīt skarbāk nekā citus, šeit ir daži ieteikumi, kā kļūt iejūtīgākam pret sevi (jo Tu to esi pelnījis):
1. Iestrēgstot vainas sajūtā par to, cik šausmīgi esi rīkojies, nemaina situāciju un nepadara Tevi par labāku cilvēku. Pieņemot lēmumu nākotnē rīkoties citādāk, Tu kļūsti par labāku cilvēku.
2. Neatkarīgi no tā, vai to apzināmies vai nē, mēs dzīves laikā pastāvīgi attīstāmies. Būt par cilvēcisku būtni nozīmē augt un mainīties, ņemot vērā pieredzi un informāciju, ko gūstam. No katras dienas var kaut ko mācīties un pieņemt, ka mācīties vajadzēs arī nākotnē.
3. Atceries, ka būt iejūtīgam pret sevi nenozīmē nedarīt neko. Tu vari sev nospraust lielus mērķus un izvirzīt augstas prasības, taču vienlaikus arī pieņemt, ka kļūdīsies par spīti saviem ideāliem. Tas ir cilvēcīgi.
4. Pajautā sev – kāds ir kritizējošās iekšējās balss mērķis? Vai tā palīdz? Vai tā palīdz kaut ko vērst par labu vai pasargā mani no atkārtotas kļūdīšanās? Ja tā nav, tad iekšējo kritiku ir jāpārtrauc.
5. Ko Tu teiktu savam labākajam draugam līdzīgā situācijā? Vai Tu varētu iedomāties, ka izturies ar tādu pašu iejūtību arī pret sevi? Ko laipnu Tu varētu sev pateikt? Pamēģini to pierakstīt un regulāri sev atgādināt.
6. Mēģini kauninošo, pazemojošo vai nosodošo iekšējo balsi mainīt pret: „Es esmu cilvēks, kas izturas labsirdīgi – pat pret sevi.” Vari to pierakstīt un zīmīti pielikt redzamā vietā kā atgādinājumu sev.
7. Dziļi ieelpo, izelpo un iedomājies, ka sevi mīļi un mierinoši apskauj.
    Nākamajā reizē, kad kļūdīsies, mēģini pamanīt kritizējošo iekšējo balsi un „pārslēgt” to pret laipno un iejūtīgo balsi. Neatkarīgi no tā, kas Tu esi vai ko esi izdarījis, iejūtība pret sevi palīdz stiprināt savu pašapziņu un iekšējo stabilitāti, un galu galā palīdz Tev kļūt par labāku cilvēku.