Bērnam 18. Cik pieaudzis viņš ir?

Manai vecākajai meitai pirms dažiem mēnešiem palika 18. Līdzās priekam par tādu nozīmīgu gadu skaitli, aizdomājos par to, cik ļoti tomēr mūsdienās ir mainījies tas, ko gaidām no 18 gadnieka, un uz ko viņš ir spējīgs.

Atšķirībā no manis pašas tai vecumā, protams, ka meita vēl ir skolniece un tāda būs vēl gadu, kas rada vēl papildus apjukumu – bērns vai pieaugušais? Esmu apkopojusi pazīmes, pēc kurām varam spriest par jaunieša briedumu, kas juridiski saistās ar skaitli 18, kā arī mazliet par to, kā vecāki var palīdzēt vai traucēt pieaugt.

18 gadīgam jaunietim būtu jāspēj palīdzēt sev pašam. Ar to es domāju spēju apzināties savu grūtību vai vajadzību, kā arī meklēt atbilstošu risinājumu, tai skaitā, lūdzot palīdzību vai padomu citiem.

Reāli dzīvē viņam jāprot orientēties vienam gan savā, gan svešā pilsētā, sasniedzot sev nepieciešamos mērķus bez tā, ka pie auss piespiestajā telefonā visu priekšā saka mamma vai tētis. Vecāki neļauj šīm prasmēm attīstīties, visur bērnu vadājot ar auto, pat tad, ja ir pieejams sabiedriskais transports, vai attiecīgajā punktā iespējams nokļūt kājām. Bērni izaug, nenojaušot, kā plānot savus maršrutus, atrodot informāciju par satiksmes iespējām un laikiem, kā arī jautājot palīdzību informācijas centros vai cilvēkiem apkārt.

Tā kā vecāki bieži bērnos ir iesējuši lielas bailes no svešiem cilvēkiem, jaunieši neuzdrošinās prasīt palīdzību. Šī grūtība izpaužas arī tajā, ka viņiem ir bail sarunāties ar dažādiem “svešajiem” ­pasniedzējiem universitātē, santehniķi, ierēdni, bankas darbinieku, autobusa šoferi utt. Nereti mamma dodas pusaudzim visur līdzi vai paspēj nokārtot lietas vispār nekādā veidā neiesaistot pašu bērnu. Mācība, ko iegūst jaunais cilvēks – “svešie” ir apdraudoši, un ­ es pats netikšu galā.

18 gadniekam būtu jāspēj risināt attiecību problēmas. Vecāki traucē šo apgūt visur iejaucoties un cenšoties ātri remdēt bērna sāpes par neizdošanos kādās attiecībās. Kā sekas mēs redzam bērna bailes no konfliktsituācijām, jo trūkst kompetenču, lai tām veiksmīgi izietu cauri. Cilvēks, kas baidās no konfliktiem, bieži izvairās no savas neapmierinātības paušanas un cieš no ilgstoša emocionāla diskomforta.

Būtiska emocionāla kompetence, ko gaidīt no 18 gadīgā, ir spēja tikt galā ar emociju kāpumiem un kritumiem. Vecāki neļauj bērniem šo apgūt, glābjot viņus (un sevi) no nepatīkamām emocijām. Reizēm tas notiek, radot vidi, kurā viss, ko vien bērns vēlas, ir iespējams. Tāpat tas notiek arī risinot bērna nepatikšanas viņa vietā. Piemēram, bērns aizmirst uz skolu paņemt burtnīcu, mamma skrien no darba, lai to nogādātu bērnam. Vai arī bērns kavē darba nodošanas termiņu, un tētis vienojas ar skolotāju par pagarinājumu.

18 gadīgam bērnam ir jāprot iesaisties saimniecības darbos – uzkopt māju, rūpēties par apģērbu, gatavot pilnvērtīgu ēdienu. Tā kā skolēni mūsdienās ir ļoti noslogoti, vecāki bieži uzskata, ka nav tiesīgi prasīt iesaistīšanos mājas solī. Tāpat mūsdienās daudz ko paveic dažādas ierīces, piemēram, veļasmašīna, tāpēc bērni vairs neapgūst elementāras prasmes – ar rokām izmazgāt savu kreklu vai grīdu savā istabā. Tomēr atklājas, ka paralēli tam daudzi nezina arī, kā sašķirot veļu un salikt veļasmašīnā vai ka tā būtu rūpīgi jāizkar uzreiz pēc izmazgāšanas nevis pēc 2 dienām… Pieaugušie prot sevi aprūpēt un pabarot.

Spēja riskēt ir vēl viena būtiska kompetence veiksmīgai pieauguša cilvēka dzīvei. Apgūt, ka sasniegumi nav pašsaprotami, bet bieži nāk pēc virknes neveiksmīgu soļu. Tieši izturība, lai turpinātu arī grūtībās, un “bieza āda”, lai izturētu emocijas, ja viss nenotiek uzreiz, kā iecerēts, palīdzēs virzīties uz priekšu. Tajā nozīmīga ir vecāku uzticēšanās bērnam, būšana līdzās, ļaujot darīt pašam, kā arī pozitīvas atgriezeniskās saites ne tikai par mērķa sasniegšanu, bet arī par soļiem ceļā uz to.

Brīnišķīgs “tests” visām šīm kompetencēm ir vismaz 3 mēneši, kas pavadīti prom no mājām, piemēram, kādā skolēnu apmaiņas programmā. Tā var kļūt par emocionālu atdalīšanos pieaugušam bērnam no vecākiem, kas savulaik tika iezīmēta ar īpašiem rituāliem, kā arī par īstu dzīves skolu jaunietim, pa īstam piedzīvojot pašam savu iekšējo spēku.

Vita Kalniņa
Ģimenes psihoterapeite

Vairāk no Vita Kalniņa

Pabūt bērna kurpēs

Liela daļa jautājumu, ko ikdienā saņemu no klientiem ir par attiecībām ar...
Vairāk...

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *