Pat pavisam parastā gadījumā bērnam neatkarīgi no viņa vecuma ir nepieciešama adaptācija jaunā vidē – bērnudārzā. Ideālā gadījumā tā notiek vismaz vairākas nedēļas, kādam no vecākiem esot blakus, kas palīdz veidot bērnam drošas attiecības ar audzinātājām un iepazīt jauno vidi.
Satiekot sevi, satiec savu bērnu. Pa īstam. Ir cilvēcīgi izvairīties no emocijām, kuras nav patīkamas un kurās mēs jūtamies vāji, ne tik spējīgi par sevi parūpēties, tāpēc mēs atrodam veidus, kā tikt no tā projām. Citreiz aizbēgam, citreiz izvēlamies uzbrūkošas stratēģijas. Kā tās mainīt uz citām stratēģijām, lai paliktu klātesoši un kontaktā gan ar sevi,
Šobrīd visi mēs dzīvojam lielā neziņā par to, cik ļoti Covid-19 ietekmēs mūsu Latviju un kā tas skars katru mūsu ģimeni. Pat ja mums izdosies palikt veseliem, tad ģimenes ieradumus, budžetu un ikdienu, tas jau ietekmē un, visticamāk, vēl labu laiku ietekmēs. Kā šim visam pa vidu jūtas bērni? Šķiet, ka šobrīd par to mēs
Bieži vecākiem no rīta tikt ārā no mājas, turklāt vēl saglabājot pozitīvu noskaņojumu, ir teju neiespējamā misija. Kā padarīt rītus harmoniskākus un vecākiem stiprināt pašiem sevi situācijās, kad tik daudz no sevis un sava laika ir jāatdod citiem?
Dace arī vada nodarbības vecākiem “Bērna emocionālā audzināšana” un “Veiksmīga sadarbība ar bērnu jeb disciplīna bez sodiem”.
Kādā vecumā bērnam būtu jāsāk kārtot savu istabu, un kā viņam to iemācīt?
Psiholoģe Dace Čible stāsta, kā palīdzēt bērnam mācīties izpratni par kārtību.
Dace arī vada nodarbības vecākiem “Bērna emocionālā audzināšana” un “Veiksmīga sadarbība ar bērnu jeb disciplīna bez sodiem”.
Pārsvarā vecāki izmanto tās disciplinēšanas metodes, ko bērnībā ir izjutuši pret sevi. Vai vienmēr tās ir piemērotākās? Kā rīkoties, ja vēloties disciplinēt bērnu, zaudēju savaldību?
Psiholoģe Dace Čible stāsta par bērna disciplinēšanas veidiem un kā tie ietekmē bērnu un vecāku savstarpējās attiecības. Dace arī vada nodarbības vecākiem “Bērna emocionālā audzināšana”, “Veiksmīga sadarbība ar bērnu jeb disciplīna bez sodiem”, kā arī “Ko iesākt ar mūsu mazo kausli?”
Šonedēļ sagaidām pirmo Adventi un lai arī lielākai daļai ģimeņu decembris izvēršas ļoti steidzīgs laiks, gribētos, lai izdodas atrast arī tos brīžus, kad pabūt visiem kopā un sajust, ka Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir svarīgs ne tikai bērnudārzā, skolā, darbā vai lielveikalā, bet arī mājās, kur varam būt mēs paši, piedzīvot tuvību un uzlādēties no tās. Tāpat kā
Kad pāris gaida piedzimstam savu pirmo bērniņu, bieži abi to izjūt kā lielas tuvības un maiguma piepildītu laiku. Fantāzija par to, kāda būs dzīve trijatā, nereti ietver sevī šīs tuvības turpinājumu un pat padziļinājumu. Tie apkārtējie, kuriem ir jau bērni, klusiņām pie sevis ķiķina: “Jā, jā, tad jau redzēsiet, ka īstenībā viss beidzas!” vai arī
Smilšu spēles terapija šķiet dabiski saistīta ar bērnības rotaļu pasauli – smilšu pilīm pludmalē vai kūku cepšanu smilšu kastē. Taču, kad šī pasaule pārceļas uz psihoterapeita vai psihologa kabinetu, tā kļūst par terapiju. Smilšu spēles terapeita kabinetā gar sienu ir plaukti ar miniatūrām figūriņām: cilvēkiem, mājdzīvniekiem,meža zvēriem un briesmoņiem, augiem, augļiem un dārzeņiem, žogiem, mājām,
Kopīgas rotaļas ir lielisks veids, kā stiprināt attiecības ar bērniem un uzlabot savstarpējo sadarbību. Ja rotaļās vecāki var veltīt bērnam nedalītu uzmanību un ļaut bērnam vadīt rotaļu, tas var palīdzēt pārstrādāt dažādas emocijas, kas var būt uzkrājušās dienas laikā. Tas tiešām palīdz. Taču tas reizēm ir arī ļoti grūti. Bieži vien pilnvērtīgi pieslēgties spēlei traucē
Pat pavisam parastā gadījumā bērnam neatkarīgi no viņa vecuma ir nepieciešama adaptācija jaunā vidē – bērnudārzā. Ideālā gadījumā tā notiek vismaz vairākas nedēļas, kādam no vecākiem esot blakus, kas palīdz veidot bērnam drošas attiecības ar audzinātājām un iepazīt jauno vidi.
Satiekot sevi, satiec savu bērnu. Pa īstam. Ir cilvēcīgi izvairīties no emocijām, kuras nav patīkamas un kurās mēs jūtamies vāji, ne tik spējīgi par sevi parūpēties, tāpēc mēs atrodam veidus, kā tikt no tā projām. Citreiz aizbēgam, citreiz izvēlamies uzbrūkošas stratēģijas. Kā tās mainīt uz citām stratēģijām, lai paliktu klātesoši un kontaktā gan ar sevi,
Šobrīd visi mēs dzīvojam lielā neziņā par to, cik ļoti Covid-19 ietekmēs mūsu Latviju un kā tas skars katru mūsu ģimeni. Pat ja mums izdosies palikt veseliem, tad ģimenes ieradumus, budžetu un ikdienu, tas jau ietekmē un, visticamāk, vēl labu laiku ietekmēs. Kā šim visam pa vidu jūtas bērni? Šķiet, ka šobrīd par to mēs
Bieži vecākiem no rīta tikt ārā no mājas, turklāt vēl saglabājot pozitīvu noskaņojumu, ir teju neiespējamā misija. Kā padarīt rītus harmoniskākus un vecākiem stiprināt pašiem sevi situācijās, kad tik daudz no sevis un sava laika ir jāatdod citiem?
Dace arī vada nodarbības vecākiem “Bērna emocionālā audzināšana” un “Veiksmīga sadarbība ar bērnu jeb disciplīna bez sodiem”.
Kādā vecumā bērnam būtu jāsāk kārtot savu istabu, un kā viņam to iemācīt?
Psiholoģe Dace Čible stāsta, kā palīdzēt bērnam mācīties izpratni par kārtību.
Dace arī vada nodarbības vecākiem “Bērna emocionālā audzināšana” un “Veiksmīga sadarbība ar bērnu jeb disciplīna bez sodiem”.
Pārsvarā vecāki izmanto tās disciplinēšanas metodes, ko bērnībā ir izjutuši pret sevi. Vai vienmēr tās ir piemērotākās? Kā rīkoties, ja vēloties disciplinēt bērnu, zaudēju savaldību?
Psiholoģe Dace Čible stāsta par bērna disciplinēšanas veidiem un kā tie ietekmē bērnu un vecāku savstarpējās attiecības. Dace arī vada nodarbības vecākiem “Bērna emocionālā audzināšana”, “Veiksmīga sadarbība ar bērnu jeb disciplīna bez sodiem”, kā arī “Ko iesākt ar mūsu mazo kausli?”
Šonedēļ sagaidām pirmo Adventi un lai arī lielākai daļai ģimeņu decembris izvēršas ļoti steidzīgs laiks, gribētos, lai izdodas atrast arī tos brīžus, kad pabūt visiem kopā un sajust, ka Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir svarīgs ne tikai bērnudārzā, skolā, darbā vai lielveikalā, bet arī mājās, kur varam būt mēs paši, piedzīvot tuvību un uzlādēties no tās. Tāpat kā
Kad pāris gaida piedzimstam savu pirmo bērniņu, bieži abi to izjūt kā lielas tuvības un maiguma piepildītu laiku. Fantāzija par to, kāda būs dzīve trijatā, nereti ietver sevī šīs tuvības turpinājumu un pat padziļinājumu. Tie apkārtējie, kuriem ir jau bērni, klusiņām pie sevis ķiķina: “Jā, jā, tad jau redzēsiet, ka īstenībā viss beidzas!” vai arī
Smilšu spēles terapija šķiet dabiski saistīta ar bērnības rotaļu pasauli – smilšu pilīm pludmalē vai kūku cepšanu smilšu kastē. Taču, kad šī pasaule pārceļas uz psihoterapeita vai psihologa kabinetu, tā kļūst par terapiju. Smilšu spēles terapeita kabinetā gar sienu ir plaukti ar miniatūrām figūriņām: cilvēkiem, mājdzīvniekiem,meža zvēriem un briesmoņiem, augiem, augļiem un dārzeņiem, žogiem, mājām,
Kopīgas rotaļas ir lielisks veids, kā stiprināt attiecības ar bērniem un uzlabot savstarpējo sadarbību. Ja rotaļās vecāki var veltīt bērnam nedalītu uzmanību un ļaut bērnam vadīt rotaļu, tas var palīdzēt pārstrādāt dažādas emocijas, kas var būt uzkrājušās dienas laikā. Tas tiešām palīdz. Taču tas reizēm ir arī ļoti grūti. Bieži vien pilnvērtīgi pieslēgties spēlei traucē
