Iekšējam bērnam mūsos ir dažādas izpausmes. Tas liek par sevi manīt, kad pēkšņi izdomājam nopeldēties ar visām drēbēm vasarā, vai metamies sniegā, lai taisītu eņģelīšus ziemā. Tas liek mums atcerēties vecmammu, kad sasmaržojam svaigi ceptas ābolkūkas smaržu, un bez vecākiem slimnīcā pavadīto laiku, kad degunā iecērtas auzu putras aromāts. Mēs sajūtam bērnu sevī, vācot akmentiņus
Tuvojoties gada beigām un jaunā gada sākumam, ir ierasts runāt par pārmaiņām, ko gaidām no nākotnes, no sevis un apkārtējiem. Skaitot minūtes pirms Jaunā gada atnākšanas, mūs parasti piepilda vēlmes un cerības, kam nereti seko vilšanās jau pavisam drīz pēc svētkiem. Kā būtu, ja šogad mēs neieskrietos ar vēlmju sarakstu gluži kā lielveikala izpārdošanā, bet mēģinātu apzināties,
Šonedēļ sākas advente – īpašs gaidīšanas laiks mums visiem, kad pamazām gatavojamies un noskaņojamies Ziemassvētkiem. Arvien īsākajās dienās pamazām audzējam gaismiņu sevī. Ar labiem vārdiem, ar labiem darbiem, ar prieku un mīlestību vienam pret otru. Vēlamies Jūs iepriecināt ar īpašu LĪNAs adventes kalendāru – ar iedvesmu labām domām un darbiņiem katrai adventes dienai.
Mūsdienās, kad zināms, kā dažādos veidos vecāki var nodarīt pāri saviem bērniem, un ka šīs sekas var būt “traumatiskas” un “neatgriezeniskas”, būt par mammu vai tēti kļuvis daudz sarežģītāk nekā jebkad iepriekš. Protams, vecāki savam uzdevumam bērnu aprūpei un audzināšanai pieiet atšķirīgi. Noteikti vecāku vidū ir tādi, kam izdodas veselīgi sabalansēt rūpes par bērnu un
Frāzes „Mēs visi kļūdāmies!” vai „Kļūdīties ir cilvēcīgi.” ir dzirdētas ne reizi vien. Un tomēr pieļaujot kādu kļūdu (vienalga cik lielu vai mazu), mums mēdz būt grūti sev piedot un atbrīvoties no vainas un kauna sajūtām. Vai tā varētu būt, ka pret sevi mums ir lielākas gaidas un prasības nekā pret citiem? Iespējams galvā joprojām
Lielākā daļa vecāku priecājas, piedzīvojot, ka bērns rotaļājoties smejas. Smiekli tiešām ir atvieglojoši un dziedējoši. Emocionāli drošā situācijā spēles laikā, smiekli nereti palīdz izreaģēt bailes, apjukumu vai dusmas. Pavērojiet kaut vai mazuli, kurš aizrautīgi ar mammu spēlē “kukū-spēles”! Ir tik biedējoši kādu brīdi neredzēt mammu un pēc tam tik atvieglojoši, kad, beidzot atkal ieraugot, bailes
Jaundzimušai mammai vajadzību mēdz būt tikpat daudz kā viņas jaundzimušajam bērniņam. Taču atšķirībā no bērna, mammas vajadzībām pārsvarā tiek pievērsts pavisam maz uzmanības. Ir brīnišķīgi, ja sievietei šajā laikā ir pieejams ģimenes vai draugu praktisks un emocionāls atbalsts. Taču lielākoties vecākiem ērti pieejams atbalsts beidzas līdz ar dzemdību iestādes pamešanu. Bieži daudzas jaunās māmiņas jūtas
Bērnu audzināšanai ir nepieciešama pacietība. Taču tieši pacietība ir tā, ko vecākiem bieži vien ir grūti saglabāt un nereti arī gadās zaudēt. Ja ir stipri jāsaņemas, lai nezaudētu pacietību, tas ir signāls, ka vecāka paša resursi ir bīstami iztukšoti un pirmkārt ir nepieciešams parūpēties par sevi. Parasti rūpes par sevi vecāki saprot kā kaut ko,
Uzskatu, ka liela daļa grūtību ģimenēs sākas brīdī, kad tā vietā, lai vērotu savu bērnu un sekotu viņa vajadzībām, ko viņš jau pavisam agrīni tā vai citādāk pauž, vecāki mēģina atrast informāciju par to, kas ir pareizi. Diemžēl apkārtējie, tai skaitā dažādi speciālisti, mēdz sniegt pretrunīgu informāciju, un reti atbalsta vecākus savas vecāku intuīcijas sajušanā. Nereti vecāki sastopas
Bieži šķiet pašsaprotami, ka ģimenē mēs viens otru mīlam, taču ikdienā pa laikam ir labi to atgādināt. Praktiski mīlestības apliecinājumi ļauj mums justies piederīgiem, novērtētiem un veido ciešāku saikni starp ģimenes locekļiem. Vasaras brīvdienās pamēģiniet ģimenē ieviest jaunu tradīciju – mīlestības dienasgrāmatas. Katram ģimenes loceklim iegādājieties tukšu burtnīcu vai kladīti. Otram neredzot, katrs tajā ieraksta trīs lietas, kas viņam
Iekšējam bērnam mūsos ir dažādas izpausmes. Tas liek par sevi manīt, kad pēkšņi izdomājam nopeldēties ar visām drēbēm vasarā, vai metamies sniegā, lai taisītu eņģelīšus ziemā. Tas liek mums atcerēties vecmammu, kad sasmaržojam svaigi ceptas ābolkūkas smaržu, un bez vecākiem slimnīcā pavadīto laiku, kad degunā iecērtas auzu putras aromāts. Mēs sajūtam bērnu sevī, vācot akmentiņus
Tuvojoties gada beigām un jaunā gada sākumam, ir ierasts runāt par pārmaiņām, ko gaidām no nākotnes, no sevis un apkārtējiem. Skaitot minūtes pirms Jaunā gada atnākšanas, mūs parasti piepilda vēlmes un cerības, kam nereti seko vilšanās jau pavisam drīz pēc svētkiem. Kā būtu, ja šogad mēs neieskrietos ar vēlmju sarakstu gluži kā lielveikala izpārdošanā, bet mēģinātu apzināties,
Šonedēļ sākas advente – īpašs gaidīšanas laiks mums visiem, kad pamazām gatavojamies un noskaņojamies Ziemassvētkiem. Arvien īsākajās dienās pamazām audzējam gaismiņu sevī. Ar labiem vārdiem, ar labiem darbiem, ar prieku un mīlestību vienam pret otru. Vēlamies Jūs iepriecināt ar īpašu LĪNAs adventes kalendāru – ar iedvesmu labām domām un darbiņiem katrai adventes dienai.
Mūsdienās, kad zināms, kā dažādos veidos vecāki var nodarīt pāri saviem bērniem, un ka šīs sekas var būt “traumatiskas” un “neatgriezeniskas”, būt par mammu vai tēti kļuvis daudz sarežģītāk nekā jebkad iepriekš. Protams, vecāki savam uzdevumam bērnu aprūpei un audzināšanai pieiet atšķirīgi. Noteikti vecāku vidū ir tādi, kam izdodas veselīgi sabalansēt rūpes par bērnu un
Frāzes „Mēs visi kļūdāmies!” vai „Kļūdīties ir cilvēcīgi.” ir dzirdētas ne reizi vien. Un tomēr pieļaujot kādu kļūdu (vienalga cik lielu vai mazu), mums mēdz būt grūti sev piedot un atbrīvoties no vainas un kauna sajūtām. Vai tā varētu būt, ka pret sevi mums ir lielākas gaidas un prasības nekā pret citiem? Iespējams galvā joprojām
Lielākā daļa vecāku priecājas, piedzīvojot, ka bērns rotaļājoties smejas. Smiekli tiešām ir atvieglojoši un dziedējoši. Emocionāli drošā situācijā spēles laikā, smiekli nereti palīdz izreaģēt bailes, apjukumu vai dusmas. Pavērojiet kaut vai mazuli, kurš aizrautīgi ar mammu spēlē “kukū-spēles”! Ir tik biedējoši kādu brīdi neredzēt mammu un pēc tam tik atvieglojoši, kad, beidzot atkal ieraugot, bailes
Jaundzimušai mammai vajadzību mēdz būt tikpat daudz kā viņas jaundzimušajam bērniņam. Taču atšķirībā no bērna, mammas vajadzībām pārsvarā tiek pievērsts pavisam maz uzmanības. Ir brīnišķīgi, ja sievietei šajā laikā ir pieejams ģimenes vai draugu praktisks un emocionāls atbalsts. Taču lielākoties vecākiem ērti pieejams atbalsts beidzas līdz ar dzemdību iestādes pamešanu. Bieži daudzas jaunās māmiņas jūtas
Bērnu audzināšanai ir nepieciešama pacietība. Taču tieši pacietība ir tā, ko vecākiem bieži vien ir grūti saglabāt un nereti arī gadās zaudēt. Ja ir stipri jāsaņemas, lai nezaudētu pacietību, tas ir signāls, ka vecāka paša resursi ir bīstami iztukšoti un pirmkārt ir nepieciešams parūpēties par sevi. Parasti rūpes par sevi vecāki saprot kā kaut ko,
Uzskatu, ka liela daļa grūtību ģimenēs sākas brīdī, kad tā vietā, lai vērotu savu bērnu un sekotu viņa vajadzībām, ko viņš jau pavisam agrīni tā vai citādāk pauž, vecāki mēģina atrast informāciju par to, kas ir pareizi. Diemžēl apkārtējie, tai skaitā dažādi speciālisti, mēdz sniegt pretrunīgu informāciju, un reti atbalsta vecākus savas vecāku intuīcijas sajušanā. Nereti vecāki sastopas
Bieži šķiet pašsaprotami, ka ģimenē mēs viens otru mīlam, taču ikdienā pa laikam ir labi to atgādināt. Praktiski mīlestības apliecinājumi ļauj mums justies piederīgiem, novērtētiem un veido ciešāku saikni starp ģimenes locekļiem. Vasaras brīvdienās pamēģiniet ģimenē ieviest jaunu tradīciju – mīlestības dienasgrāmatas. Katram ģimenes loceklim iegādājieties tukšu burtnīcu vai kladīti. Otram neredzot, katrs tajā ieraksta trīs lietas, kas viņam
Web design Virtual Mavericks
