Trauksmi un depresiju mēs esam ieraduši uzskatīt par tādu kā slimību, no kuras vajadzētu atbrīvoties, taču šāds uzskats rada maldīgu izpratni par izjūtām un patieso grūtību cēloni. Piemēram, ja cilvēks salauž roku, dodoties pie ārsta viņš parasti nesaka: „Man ir sāpīgās rokas slimība.” Sāpes ir signāls par to, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā. Ja
Tas, ko mēs iemācāmies par attiecību veidošanu bērnībā, veido mūsu attieksmi un reakciju pret tuvību, kad piedzīvojam draudzīgas vai romantiskas attiecības jau kā pieaugušie. Bērni, kas ir saņēmuši mīlestību, pieņemšanu un ieklausīšanos, pieaugot veido attiecības salīdzinoši vieglāk un spēj meklēt un piedzīvot atbalstu tuvās attiecībās ar citiem cilvēkiem. Piesaistes teorijā šādu attiecību veidošanas stilu sauc
Dzīvē ne vienmēr ir paredzama un ik pa laikam tā piespēlē situācijas, kad mēs zaudējam emocionālo līdzsvaru un jūtamies kā izmesti no laivas. Līdzīgi kā gadījumos, kad mūs piemeklē fiziski savainojumi vai traumas, arī emocionālu satricinājumu gadījumos ir labi, ja mēs zinām, kas mums var palīdzēt pārvarēt pirmās sāpes un pasargāt mūs no iespējamām smagākām
Strādājot ar pāriem, līdzās dažādu komunikācijas problēmu risinājumiem, nereti atklājas, ka arī seksuālā tuvība tā vai citādi ir kļuvusi abiem par grūtību. Bieži mūsdienās pāri sūdzas, ka viss pārējais dzīvē ir būtiskāks, un seksam neatliek ne laika, ne spēka. Reizēm izrādās, ka laiku un spēku droši vien varētu rast, ja tuvība sniegtu ne tikai fizisku
„Pa dienu es labi tieku galā ar darbu, bet, kad pārnāku mājās, mana trīsgadnieka uzvedība liek man justies bezspēcīgai.” „Man ir pilnvērtīga pieauguša cilvēka dzīve, taču katru reizi, kad satieku savu mammu, mēs strīdamies, un es nezinu, kā to mainīt.” „Es jau piecus gadus strādāju šajā darbā. It kā man tas labi padodas, taču jūtu,
Lai cik arī skaists rudens paveras aiz mana virtuves loga, no rītiem ar grūtībām piespiežu sevi pa to paskatīties. Iemesls tam ir dažu soļu attālumā esošais bērnudārzs, uz kuru agrās stundās plūst vecāki ar savām atvasēm. Tieši rudenī turp tiek vesti un nesti mazuļi, kuriem nav saprotams, kāpēc un par ko viņiem jāpavada gara diena vietā, kur nav
Kāda gan ir atšķirība starp tiem, kas spēj palikt savā iekšējā stabilitātē pat tad, kad ārējie apstākļi ir neizprotami un draudīgi, un tiem, kas gaida, ka tūlīt tūlīt noteikti notiks kas slikts, gatavi ik sekundi reaģēt? Kas ir tas brīnumainais iekšējais spēks skolniekos, kas izrādās darbojas spēcīgāk par labu intelektu, ļaujot uzrādīt labākas sekmes? Kas mudina veidot tuvas
Viņš viņai ir uzdāvinājis šalli. Viņa priecīga un pārsteigta brīnās: “No kurienes tu zini, ka tā ir mana mīļākā krāsa?” Viņš viltīgi pasmaida, jo īstenībā viņam vienkārši ir paveicies uzminēt. Un abi ir laimīgi. Paši to neapzinoties, šie iemīlējušies cilvēki ir ierakstījuši savā attiecību “kontraktā”, ko viņiem nozīmē mīlestība. Mīlestība šodien un visticamāk arī
Iekšējam bērnam mūsos ir dažādas izpausmes. Tas liek par sevi manīt, kad pēkšņi izdomājam nopeldēties ar visām drēbēm vasarā, vai metamies sniegā, lai taisītu eņģelīšus ziemā. Tas liek mums atcerēties vecmammu, kad sasmaržojam svaigi ceptas ābolkūkas smaržu, un bez vecākiem slimnīcā pavadīto laiku, kad degunā iecērtas auzu putras aromāts. Mēs sajūtam bērnu sevī, vācot akmentiņus jūras malā
Liela daļa jautājumu, ko ikdienā saņemu no klientiem ir par attiecībām ar bērniem. Nav nozīmes, vai šis bērns ir tikko atnācis pie viņiem un vēl dzīvo savai mammai zem sirds, vai arī ir tikko dzimis, vai varbūt ir spurainajā 2 gadu vai jau pat pusaudža vecumā, es viņiem mēdzu jautāt: “Kad tu biji bērns, kas
Trauksmi un depresiju mēs esam ieraduši uzskatīt par tādu kā slimību, no kuras vajadzētu atbrīvoties, taču šāds uzskats rada maldīgu izpratni par izjūtām un patieso grūtību cēloni. Piemēram, ja cilvēks salauž roku, dodoties pie ārsta viņš parasti nesaka: „Man ir sāpīgās rokas slimība.” Sāpes ir signāls par to, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā. Ja
Tas, ko mēs iemācāmies par attiecību veidošanu bērnībā, veido mūsu attieksmi un reakciju pret tuvību, kad piedzīvojam draudzīgas vai romantiskas attiecības jau kā pieaugušie. Bērni, kas ir saņēmuši mīlestību, pieņemšanu un ieklausīšanos, pieaugot veido attiecības salīdzinoši vieglāk un spēj meklēt un piedzīvot atbalstu tuvās attiecībās ar citiem cilvēkiem. Piesaistes teorijā šādu attiecību veidošanas stilu sauc
Dzīvē ne vienmēr ir paredzama un ik pa laikam tā piespēlē situācijas, kad mēs zaudējam emocionālo līdzsvaru un jūtamies kā izmesti no laivas. Līdzīgi kā gadījumos, kad mūs piemeklē fiziski savainojumi vai traumas, arī emocionālu satricinājumu gadījumos ir labi, ja mēs zinām, kas mums var palīdzēt pārvarēt pirmās sāpes un pasargāt mūs no iespējamām smagākām
Strādājot ar pāriem, līdzās dažādu komunikācijas problēmu risinājumiem, nereti atklājas, ka arī seksuālā tuvība tā vai citādi ir kļuvusi abiem par grūtību. Bieži mūsdienās pāri sūdzas, ka viss pārējais dzīvē ir būtiskāks, un seksam neatliek ne laika, ne spēka. Reizēm izrādās, ka laiku un spēku droši vien varētu rast, ja tuvība sniegtu ne tikai fizisku
„Pa dienu es labi tieku galā ar darbu, bet, kad pārnāku mājās, mana trīsgadnieka uzvedība liek man justies bezspēcīgai.” „Man ir pilnvērtīga pieauguša cilvēka dzīve, taču katru reizi, kad satieku savu mammu, mēs strīdamies, un es nezinu, kā to mainīt.” „Es jau piecus gadus strādāju šajā darbā. It kā man tas labi padodas, taču jūtu,
Lai cik arī skaists rudens paveras aiz mana virtuves loga, no rītiem ar grūtībām piespiežu sevi pa to paskatīties. Iemesls tam ir dažu soļu attālumā esošais bērnudārzs, uz kuru agrās stundās plūst vecāki ar savām atvasēm. Tieši rudenī turp tiek vesti un nesti mazuļi, kuriem nav saprotams, kāpēc un par ko viņiem jāpavada gara diena vietā, kur nav
Kāda gan ir atšķirība starp tiem, kas spēj palikt savā iekšējā stabilitātē pat tad, kad ārējie apstākļi ir neizprotami un draudīgi, un tiem, kas gaida, ka tūlīt tūlīt noteikti notiks kas slikts, gatavi ik sekundi reaģēt? Kas ir tas brīnumainais iekšējais spēks skolniekos, kas izrādās darbojas spēcīgāk par labu intelektu, ļaujot uzrādīt labākas sekmes? Kas mudina veidot tuvas
Viņš viņai ir uzdāvinājis šalli. Viņa priecīga un pārsteigta brīnās: “No kurienes tu zini, ka tā ir mana mīļākā krāsa?” Viņš viltīgi pasmaida, jo īstenībā viņam vienkārši ir paveicies uzminēt. Un abi ir laimīgi. Paši to neapzinoties, šie iemīlējušies cilvēki ir ierakstījuši savā attiecību “kontraktā”, ko viņiem nozīmē mīlestība. Mīlestība šodien un visticamāk arī
Iekšējam bērnam mūsos ir dažādas izpausmes. Tas liek par sevi manīt, kad pēkšņi izdomājam nopeldēties ar visām drēbēm vasarā, vai metamies sniegā, lai taisītu eņģelīšus ziemā. Tas liek mums atcerēties vecmammu, kad sasmaržojam svaigi ceptas ābolkūkas smaržu, un bez vecākiem slimnīcā pavadīto laiku, kad degunā iecērtas auzu putras aromāts. Mēs sajūtam bērnu sevī, vācot akmentiņus jūras malā
Liela daļa jautājumu, ko ikdienā saņemu no klientiem ir par attiecībām ar bērniem. Nav nozīmes, vai šis bērns ir tikko atnācis pie viņiem un vēl dzīvo savai mammai zem sirds, vai arī ir tikko dzimis, vai varbūt ir spurainajā 2 gadu vai jau pat pusaudža vecumā, es viņiem mēdzu jautāt: “Kad tu biji bērns, kas
Web design Virtual Mavericks
