25. novembris ir Diena pret vardarbību pret sievietēm. Šajā dienā daudzās valstīs ir aizsākusies arī īpaša kustība – Rožu revolūcija, kas ir vērsta pret vardarbību dzemdniecībā. Šī kustība ir aizsākusies kā protests pret sievietes seksualitātes, ķermeņa, bērna un dzemdību pieredzes autonomijas ignorēšanu. Tā ir protests pret necieņu, kas tiek izrādīta spontanitātei, pozām, ritmam un laikam,
Kad jaunās mammas nejūtas labi, bieži dzirdam viņas sakām “Netieku galā ar sevi”. Parasti, parunājot ar šīm mammām vairāk, izrādās, ka viņu ikdienā ar bērniņu vai arī grūtniecības pieredzē ir bijis kas tāds, kas no viņām ir prasījis tik daudz spēka, ka, šķiet, spēka rezerves ir iztērētas vēl kādam laikam uz priekšu. Tie var būt zaudējumi
Mūsu domas un uzskati bieži vien nosaka to, kā mēs redzam un piedzīvojam pasauli sev apkārt. Ir izpētīts, ka pat līdz 80% no mūsu domām ir negatīvas. Pamēģini iedomāties, kā tas varētu būt – visu dienu klausīties ierakstu, kurā skan žēlošanās, sūdzības un kritika? Bieži cilvēki nemaz nepamana, ka katru dienu viņu galvās šādas domas
Tuvojoties gada beigām un jaunā gada sākumam, ir ierasts runāt par pārmaiņām, ko gaidām no nākotnes, no sevis un apkārtējiem. Skaitot minūtes pirms Jaunā gada atnākšanas, mūs parasti piepilda vēlmes un cerības, kam nereti seko vilšanās jau pavisam drīz pēc svētkiem. Kā būtu, ja šogad mēs neieskrietos ar vēlmju sarakstu gluži kā lielveikala izpārdošanā, bet mēģinātu apzināties,
Mūsdienās, kad zināms, kā dažādos veidos vecāki var nodarīt pāri saviem bērniem, un ka šīs sekas var būt “traumatiskas” un “neatgriezeniskas”, būt par mammu vai tēti kļuvis daudz sarežģītāk nekā jebkad iepriekš. Protams, vecāki savam uzdevumam bērnu aprūpei un audzināšanai pieiet atšķirīgi. Noteikti vecāku vidū ir tādi, kam izdodas veselīgi sabalansēt rūpes par bērnu un
Frāzes „Mēs visi kļūdāmies!” vai „Kļūdīties ir cilvēcīgi.” ir dzirdētas ne reizi vien. Un tomēr pieļaujot kādu kļūdu (vienalga cik lielu vai mazu), mums mēdz būt grūti sev piedot un atbrīvoties no vainas un kauna sajūtām. Vai tā varētu būt, ka pret sevi mums ir lielākas gaidas un prasības nekā pret citiem? Iespējams galvā joprojām
Jaundzimušai mammai vajadzību mēdz būt tikpat daudz kā viņas jaundzimušajam bērniņam. Taču atšķirībā no bērna, mammas vajadzībām pārsvarā tiek pievērsts pavisam maz uzmanības. Ir brīnišķīgi, ja sievietei šajā laikā ir pieejams ģimenes vai draugu praktisks un emocionāls atbalsts. Taču lielākoties vecākiem ērti pieejams atbalsts beidzas līdz ar dzemdību iestādes pamešanu. Bieži daudzas jaunās māmiņas jūtas
Trauksmi un depresiju mēs esam ieraduši uzskatīt par tādu kā slimību, no kuras vajadzētu atbrīvoties, taču šāds uzskats rada maldīgu izpratni par izjūtām un patieso grūtību cēloni. Piemēram, ja cilvēks salauž roku, dodoties pie ārsta viņš parasti nesaka: „Man ir sāpīgās rokas slimība.” Sāpes ir signāls par to, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā. Ja
Dzīvē ne vienmēr ir paredzama un ik pa laikam tā piespēlē situācijas, kad mēs zaudējam emocionālo līdzsvaru un jūtamies kā izmesti no laivas. Līdzīgi kā gadījumos, kad mūs piemeklē fiziski savainojumi vai traumas, arī emocionālu satricinājumu gadījumos ir labi, ja mēs zinām, kas mums var palīdzēt pārvarēt pirmās sāpes un pasargāt mūs no iespējamām smagākām
25. novembris ir Diena pret vardarbību pret sievietēm. Šajā dienā daudzās valstīs ir aizsākusies arī īpaša kustība – Rožu revolūcija, kas ir vērsta pret vardarbību dzemdniecībā. Šī kustība ir aizsākusies kā protests pret sievietes seksualitātes, ķermeņa, bērna un dzemdību pieredzes autonomijas ignorēšanu. Tā ir protests pret necieņu, kas tiek izrādīta spontanitātei, pozām, ritmam un laikam,
Kad jaunās mammas nejūtas labi, bieži dzirdam viņas sakām “Netieku galā ar sevi”. Parasti, parunājot ar šīm mammām vairāk, izrādās, ka viņu ikdienā ar bērniņu vai arī grūtniecības pieredzē ir bijis kas tāds, kas no viņām ir prasījis tik daudz spēka, ka, šķiet, spēka rezerves ir iztērētas vēl kādam laikam uz priekšu. Tie var būt zaudējumi
Mūsu domas un uzskati bieži vien nosaka to, kā mēs redzam un piedzīvojam pasauli sev apkārt. Ir izpētīts, ka pat līdz 80% no mūsu domām ir negatīvas. Pamēģini iedomāties, kā tas varētu būt – visu dienu klausīties ierakstu, kurā skan žēlošanās, sūdzības un kritika? Bieži cilvēki nemaz nepamana, ka katru dienu viņu galvās šādas domas
Tuvojoties gada beigām un jaunā gada sākumam, ir ierasts runāt par pārmaiņām, ko gaidām no nākotnes, no sevis un apkārtējiem. Skaitot minūtes pirms Jaunā gada atnākšanas, mūs parasti piepilda vēlmes un cerības, kam nereti seko vilšanās jau pavisam drīz pēc svētkiem. Kā būtu, ja šogad mēs neieskrietos ar vēlmju sarakstu gluži kā lielveikala izpārdošanā, bet mēģinātu apzināties,
Mūsdienās, kad zināms, kā dažādos veidos vecāki var nodarīt pāri saviem bērniem, un ka šīs sekas var būt “traumatiskas” un “neatgriezeniskas”, būt par mammu vai tēti kļuvis daudz sarežģītāk nekā jebkad iepriekš. Protams, vecāki savam uzdevumam bērnu aprūpei un audzināšanai pieiet atšķirīgi. Noteikti vecāku vidū ir tādi, kam izdodas veselīgi sabalansēt rūpes par bērnu un
Frāzes „Mēs visi kļūdāmies!” vai „Kļūdīties ir cilvēcīgi.” ir dzirdētas ne reizi vien. Un tomēr pieļaujot kādu kļūdu (vienalga cik lielu vai mazu), mums mēdz būt grūti sev piedot un atbrīvoties no vainas un kauna sajūtām. Vai tā varētu būt, ka pret sevi mums ir lielākas gaidas un prasības nekā pret citiem? Iespējams galvā joprojām
Jaundzimušai mammai vajadzību mēdz būt tikpat daudz kā viņas jaundzimušajam bērniņam. Taču atšķirībā no bērna, mammas vajadzībām pārsvarā tiek pievērsts pavisam maz uzmanības. Ir brīnišķīgi, ja sievietei šajā laikā ir pieejams ģimenes vai draugu praktisks un emocionāls atbalsts. Taču lielākoties vecākiem ērti pieejams atbalsts beidzas līdz ar dzemdību iestādes pamešanu. Bieži daudzas jaunās māmiņas jūtas
Trauksmi un depresiju mēs esam ieraduši uzskatīt par tādu kā slimību, no kuras vajadzētu atbrīvoties, taču šāds uzskats rada maldīgu izpratni par izjūtām un patieso grūtību cēloni. Piemēram, ja cilvēks salauž roku, dodoties pie ārsta viņš parasti nesaka: „Man ir sāpīgās rokas slimība.” Sāpes ir signāls par to, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā. Ja
Dzīvē ne vienmēr ir paredzama un ik pa laikam tā piespēlē situācijas, kad mēs zaudējam emocionālo līdzsvaru un jūtamies kā izmesti no laivas. Līdzīgi kā gadījumos, kad mūs piemeklē fiziski savainojumi vai traumas, arī emocionālu satricinājumu gadījumos ir labi, ja mēs zinām, kas mums var palīdzēt pārvarēt pirmās sāpes un pasargāt mūs no iespējamām smagākām
Web design Virtual Mavericks
