Kurš parūpēsies par mammu un tēti?

Mūsdienās, kad zināms, kā dažādos veidos vecāki var nodarīt pāri saviem bērniem, un ka šīs sekas var būt “traumatiskas” un “neatgriezeniskas”, būt par mammu vai tēti kļuvis daudz sarežģītāk nekā jebkad iepriekš. Protams, vecāki savam uzdevumam bērnu aprūpei un audzināšanai pieiet atšķirīgi. Noteikti vecāku vidū ir tādi, kam izdodas veselīgi sabalansēt rūpes par bērnu un sevi, kā arī savām partnerattiecībām, tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem un varbūt pat atstāt brīvu telpu savai pašizaugsmei. Kamēr citi dažādu iemeslu dēļ iespējams ir pārāk pavirši, un bērni var ciest no piemērotas aprūpes trūkuma, vai arī savukārt no pārmērīgas aprūpes, kas kā vienā, tā otrā gadījumā ierobežo bērna vēlamo attīstību. Bet kā tad īsti ir ar pašiem vecākiem?

Visi tie, kas kļuvuši par vecākiem, vispirms ir arī vienkārši cilvēki, sievietes vai vīrieši. Cilvēki, kas mēģina dzīvot paši savu dzīvi, realizēt savas dzīves mērķus, piedzīvot dažādas dzīves lomas, no kurām mammas vai tēta loma noteikti nav vienīgā. Vairāk vai mazāk apzināti viņi ir izvēlējušies dalīties ar savas dzīves resursiem – laiku, telpu, savu un sava partnera uzmanību, finanšu līdzekļiem, fizisko un emocionālo spēku, zināmā mērā arī veselību. Dalīties visā šajā ar saviem bērniem, kas, protams, nozīmē arī dalīšanos priekā par dzīvi. Kad zīdainīša mamma vairākas naktis īsti negulējusi un vairākas dienas nepaspējusi pilnvērtīgi paēst, kaut kur sevī sadzird domu par to, ka strādāt algotu darbu tomēr ir vienkāršāk, mainot kārtējās autiņbiksītes, viņa saņem bezgala dziļu acu skatienu un siltāko smaidu pasaulē. Šī ir tā “alga”, kas mudina turpināt par spīti grūtībām. Tomēr ir mazuļi, kuru dzīves sākums nav bijis viegls. Dažādas veselības grūtības un priekšlaikus ieraudzīta pasaule bieži ir iemesls, kāpēc acu kontakts un smaids izpaliek mēnešiem. Kā tas īsti ir – tik daudz dot, un nesaņemt pretī? To lieliski zina vecāki, kuru bērns ir “grūtāks” bērns nekā citi tai vecumā. Bieži viņi cenšas vēl vairāk nekā iepriekš, saņemot vēl mazāk, jo mazulis nespēj savu iekšējo grūtību dēļ būt intensīvā kontaktā. Līdzīgi tas notiek arī grūtībās vēlākā bērna vecumā, ne vienmēr pietiek ar centību un vēlēšanos. Bieži, jo lielāka centība un prasības pret sevi (un arī bērnu), jo lielāks izmisums, ja cerētais neizdodas.

Ne tikai bērni var ciest attiecībās ar vecākiem. Arī vecāki var nonākt ilgstošā iztukšotības, bezspēcības, dusmu un noguruma karuselī, ko rada viņu attiecības ar bērniem. Ilgstoši iztukšoti vecāki slimo, rītos nespēj piecelties no gultas, nepriecājas par skaisto, nebauda partnerattiecības, nejūt savu ķermeni, nesmejas kopā ar draugiem. Vecāki, dzīvojot hroniskā stresā, kļūst mazāk iejūtīgi un nespēj vairs savu mammas vai tēta “darbu” darīt kvalitatīvi.

Pētījumos ir pierādīts, ka, ja mammai klājas slikti, cieš visa ģimene. Esmu pārliecināta, ka arī tēta labsajūta ģimenē ir gana nozīmīga. Un, lasot šo visu, pirms iekrist kārtējā vainas izjūtas lēkmē, varbūt vērts atkal atgriezties pašiem pie sevis. Sava ķermeņa, savām izjūtām, savām attiecībām.

Lai priecīgi!

Vita Kalniņa

Vairāk no Vita Kalniņa

Ievainojumi attiecībās ir neizbēgami

Lai cik ļoti mēs cenšamies attiecībās būt pozitīvi, ir neizbēgami, ka tajās...
Vairāk...

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *