Līdzsvarotu bērnu noslēpums

Vērojot bērnus, diezgan viegli var pamanīt tos, kas izstaro mieru un līdzsvaru. Viņi šķiet stabili, jo spēj tikt galā ar satraukumu un robežām, ir draudzīgi, prot sadarboties ar citiem un spēj nodarboties arī paši ar sevi. Viņi reti ir bez iemesla agresīvi vai hiperaktīvi, kopdzīve ar viņiem nenozīmē nemitīgas cīņas, tādējādi visiem iesaistītajiem tā norit harmoniski. Šie bērni nepārprotami parāda savu piesaisti ar vecākiem, tai pat laikā spēj labi veidot kontaktu gan ar citiem pieaugušajiem, gan bērniem.

Viens no nopietnākajiem iemesliem, kāpēc šie bērni ir tik līdzsvaroti, slēpjas tieši viņu ģimenēs un tajās valdošajā atmosfērā. Paanalizējot sīkāk, iespējams atklāt 5 lietas, kas raksturīgas šīm ģimenēm:

1. Ikdienas un brīvā laika plānošana

Harmoniskās ģimenēs visiem ģimenes locekļiem ir līdzīga izpratne par to, kāds ir apmierinošs dienas režīms. Šī ir ļoti būtiska lieta veiksmīgai kopdzīvei. Ja neizdodas veiksmīgi savienot visu ģimenes locekļu atšķirīgās intereses un vajadzības, tad ģimene nonāk grūtībās. Viens vai pat abi vecāki ik pa laikam jutīsies izmantoti un bērns būs čīkstīgs un neapmierināts, ja vecāku dienas ritms nerespektēs viņa vajadzības.

Bērna piedzimšana bieži izmaina kopdzīvi, kas bijusi pārim jau pašsaprotama, taču neizteiktas gaidas vai pārmetumi šo situāciju neatrisinās, tam ir vajadzīgas vairākas konstruktīvas sarunas, lai rastu kopīgu vienošanos. Ideāls būtu risinājums, kas paredz mainīgas konstelācijas, respektīvi – laiks visai ģimenei kopā, laiks katram pašam ar sevi un laiks divatā (ne tikai partneriem, bet arī bērnam ar katru no vecākiem atsevišķi).

2. Noteikti gulēšanas laiki bērnam

Lai cik banāli tas neizklausītos, viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc bērni ir niķīgi un neapmierināti, ir tas, ka viņi ir par maz gulējuši. Pat citādi ļoti harmoniska ģimenes dzīve nevar kompensēt miega trūkumu.

3. Daudz laika, kas pavadīts kopīgi

Būtiski, lai mazuļa ikdiena nenotiktu tikai ciemos un izklaidēs, citādi bērns zaudē savu spēju viens pats nomierināties un atpūsties. Taču vecākiem arī nav bērns nemitīgi jānodarbina un jāizklaidē, ir svarīgi, lai vecāki bieži ir vienkārši līdzās. Šādi bērni ir spējīgi spēlēties arī patstāvīgi. Nereti tieši tad, kad vecāki grib iekšēji distancēties, lai padarītu ko citu vai atpūstos, mazais kļūst čīkstīgs un atkal pieprasa visu pievēršanos sev.

4. Ik dienas vairāki īpaši sirsnīgi un tuvi mirkļi vecākam ar bērnu

Šie mirkļi, kad vecāki no visas sirds velta sevi bērnam, rada mazulim apmierinājumu, tādējādi viņu emocionāli uzlādējot. Daudzi šādi arī īsi mirkļi ir iespējami gan autiņu mainīšanas laikā, gan spēlējoties vai kopīgi smejoties.

5. Saskarsme ar bērnu ietver sevī cieņu

Ar cieņu attiekties pret bērnu nozīmē, ka visas bērna jūtas tiek ņemtas nopietni, sarunas ar bērnu ir laipnas un respektē bērna vēlmes un robežas. Pret bērna vēlmēm vajadzētu izturēties līdzīgi kā pret partnera vēlmēm – tas nozīmē ne katru vēlmi arī par katru cenu censties piepildīt. Būtiski, ka bērns nekādi netiek izsmiets vai uztverts nenopietni. Viņš netiek pamests viens ar savām emociju izpausmēm un arī vecāki rūpējas par to, lai viņu emociju izpausmes veidi nebūtu bērnam aizskaroši un pazemojoši. Pat labi domāta rīcība, piemēram, kārtīga mutes noslaucīšana mirklī, kad bērns par to netiek pabrīdināts, var būt aizskaroša un nevajadzīga.

Lai harmoniska bērnu audzināšana!

Šis ir viens no materiāliem, ar kuru dalāmies māmiņu un mazuļu tikšanās grupās.

Raksta autore Vita Kalniņa.