Pabūt bērna kurpēs

Liela daļa jautājumu, ko ikdienā saņemu no klientiem ir par attiecībām ar bērniem. Nav nozīmes, vai šis bērns ir tikko atnācis pie viņiem un vēl dzīvo savai mammai zem sirds, vai arī ir tikko dzimis, vai varbūt ir spurainajā 2 gadu vai jau pat pusaudža vecumā, es viņiem mēdzu jautāt: “Kad tu biji bērns, kas bija tas, ko tu visvairāk vēlējies piedzīvot un saņemt no saviem vecākiem?”

Pārsvarā es saņemu atbildes, kas tā vai citādi nozīmē – vēlmi tikt savu vecāku patiesi pamanītam un redzētam, kā arī tikt pieņemtam ar visām tām izpausmēm, īpašībām, vēlmēm un sapņiem, kādi nu kuram tie bijuši. Gandrīz katrs ir vēlējies piedzīvot vecāku iejūtību un līdzjūtību, sapratni un cieņu. Daudziem ir svarīgi bijis sajust brīvību ­ to, ka viņiem tiek dots laiks un telpa pašiem sev un visam svarīgajam, vienlaikus nodrošinot piederības un drošības sajūtu. Mīļums un pieskārieni arī ir tie, pēc kā esam ilgojušies.

Visu minēto bērni var piedzīvot tikai tad, ja viņu vecāki ir spējīgi just empātiju jeb būt iejūtīgi. Daļai vecāku nesagādā grūtības būt iejūtīgiem tad, ja bērns ir saslimis vai piedzīvo kādas citas sāpes. Daudz grūtāk ir palikt tai pašā iejūtībā, ja bērns dusmās krīt gar zemi, met pa gaisu mantas un izkliedz pārmetumus. Nepavisam viegli tas nav arī tad, kad bērna vēlmes, intereses un gaume ir pretrunā ar vecāku gaidām.

Kā palīdzēt sev kļūt iejūtīgākam? Viena no iespējām ir trenēt “pabūšanu bērna kurpēs”. Mēģināt it kā iejusties viņa ādā un piedzīvot visu no viņa perspektīvas – nez kādu jaunu redzējumu tas atklāj?

Reizēm vieglāk to ir darīt, pavērojot paša safilmētus video ar dažādām situācijām, kurās redzams bērns. Rūpīgi vērot viņa sejas izteiksmes, žestus, mēģinot saprast – kā viņam tai visā klājas? Ko notiekošais viņam nozīmē? Kā es viņu tajā varētu atbalstīt?

Nenoliedzami tas nav viegls darbs, īpaši tiem vecākiem, kas paši šādu attieksmi pret sevi nav piedzīvojuši. Tāpēc būtiski ir arī pajautāt pašam sev – kas man šobrīd būtu vajadzīgs, lai es varētu kļūt par iejūtīgu mammu? Varbūt mazliet vairāk iejūtības un rūpju pašai pret sevi, palūdzot to arī kādam, kurš spējīgs ko tādu sniegt.

Manuprāt, augusts ir labs laiks šādam jaunam sākumam.
Mammas un tēti, sasildiet vispirms paši sevi!

Vita Kalniņa

Attēls: http://bit.ly/1KvhvyS

Vairāk no Vita Kalniņa

Zīdaiņa mammai nav piena?

Zīdīšana – ne tikai pārtikas, bet arī drošības avots Mūsdienās gandrīz katrai...
Vairāk...

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *