Vai tu jūties pārliecināts, kad jārunā par savām vajadzībām, pat brīžos, kad sastopies ar nosodījumu un neieklausīšanos, vai arī tavs stresa līmenis šādās situācijās strauji kāpj?

 

Bieži stresu izraisa cenšanās tikt galā ar pārāk daudz apkārtējo prasībām, taču tas var notikt arī, ja mūsu pašu vajadzības nav apmierinātas. Spēja atpazīt un nosaukt savas vēlmes ir viena no pamatprasmēm, lai rūpētos par savu labklājību. Izrādās, ka šo prasmi var trenēt, izmanotjot vienkāršus vingrinājumus.

 

Pastāvēt par savām vēlmēm daudziem no mums ir grūti. Amerikāņu psihologs Nando Pelusi ir novērojis, ka mēs kā sabiedriskas būtnes, mijiedarbojoties ar citiem cilvēkiem, biežāk izmantojam varu vai pārākumu un daudz neveiklāk jūtamies, esot pazemīgi. Prasot to, ko vēlamies, nereti jūtamies, it kā apdraudētu cita cilvēka statusu un tas šķiet riskanti. Pelusi to sauc par “Neanderdomāšanu” – primitīvu instinktu, kas mūsdienu pasaulē lielākoties vairs nav nepieciešams. Viņš iesaka vairākus svarīgus principus, runājot par to, kas tev ir svarīgi:

 

• Pieņem, ka darīt to, ko tu uzskati par pareizu vai prasīt to, ko tu gribi, var likties neveikli, un vingrinies izturēt šo neērtības sajūtu.
• Skaidri apzinies, kam tu dod priekšroku.
• Esi pieklājīgs un saprātīgs – prasīšanai nav jābūt uzstājīgai
• Pieņem, ka tu drīksti prasīt un citi drīkst atteikt.
• Dod sev pietiekami laika, pirms atbildēt uz citu jautājumiem.

 

Ja sastopies ar nosodījumu vai citu asu reakciju

 

Kādā pētījumā tika apskatīti stresa noturības treniņi psihiatriskās slimnīcas medāsām (profesija, kurā nepieciešama spēja atrast līdzsvaru starp savām un citu vajadzībām un spēja saglabāt mieru, sastopoties ar kritiku).

 

Apmācībā tika piedāvātas vairākas noderīgas tehnikas:

 

• Mierīgi atkārtot to pašu vienkāršo atteikumu, neatkarīgi no tā, kas tika teikts pretī.
• Sastopoties ar neērtu vai neskaidru situāciju, lūgt vairāk informācijas.
• Uzstāt uz dusmīgu sarunu atlikšanu, līdz visas puses būs nomierinājušās.
• Saņemot konstruktīvu kritiku, mierīgi atzīt savas kļūdas.
• Sastopoties ar naidīgumu, izmantot “miglas radīšanu” – atrast nelielu daļu kritikas, kam var piekrist un apstiprināt to, neizmantojot pārlieku aizsardzību vai jebkādus solījumus.

 

Kad pētījuma dalībnieces šo pieeju izmantoja savā darbā, viņas izjuta ievērojami augstāku pašapziņu un zemāku stresa līmeni.

 

Lai arī pastāvēšana par savām vajadzībām var būt izaicinoša, ikdienā to vingrinot, tu jutīsies pašpārliecinātāks un spējīgāks sevi pasargāt no nevajadzīga stresa.

 

Trenē spēju izteikties

 

Reizēm klusēšana mums sagādā vairāk ciešanu, nekā runāšana par savām vēlmēm, taču izteikt savas domas skaļi var būt arī ļoti biedējoši. Taču to var uztvert arī kā prasmi, kuru var iemācīties. Pamēģini šos vienkāšos paņēmienus, kas tev palīdzēs pierast pie savu domu paušanas:

 

Pasaki draugam, ka tu cieni kādu talantu vai īpašību, kas viņam piemīt	“Tas, ka tu skrien maratonus labdarībai, ir tiešām iespaidīgi!”
Palūdz nelielas izmaiņas savam pasūtījumam restorānā vai kafejnīcā.	“Man, lūdzu, ūdeni ar ledu un bez citrona.”
Ja tu padomā ko labu par kādu nepazīstamu cilvēku (ja vien tas nav pārāk intīmi), pasaki to viņam.	“Lieliska cepure! Kur Jūs tādu dabūjāt?”
Grāmatnīcā vai bibliotēkā apraksti savu gaumi un palūdz ieteikumu grāmatai.	“Man patīk vēsturiski detektīvi. Vai jūs varētu man kaut ko ieteikt?”
Noteikti izsaki atzinību, ja tavs kolēģis ir paveicis ko labu.	“Man šķiet, tu tiešām atjautīgi tiki galā ar to nejauko klientu!”
Ja tu apbrīno kāda cita gaumi vai prasmes, palūdz kādu ieteikumu.	“Es labprāt paklausītos tāda veida mūziku, ko tu atskaņoji vakar. Kur es varētu par to uzzināt vairāk?”

 

Aprakstot lietas, kas tev patīk, tu trenē spēju runāt par to, ko tu tiešām gribētu, neizjūtot tik lielas bailes un satraukumu. Tas ir labs treniņš, lai sāktu izteikt citiem arī savas domas un emocijas.

 

Raksts sagatavots, izmantojot ieteikumus no grāmatas Stress: The Psychology of Managing Pressure.