Search
Close this search box.
Search
Close this search box.

Rūpes par sevi, rūpējoties par bērnu

Bērnu audzināšanai ir nepieciešama pacietība. Taču tieši pacietība ir tā, ko vecākiem bieži vien ir grūti saglabāt un nereti arī gadās zaudēt. Ja ir stipri jāsaņemas, lai nezaudētu pacietību, tas ir signāls, ka vecāka paša resursi ir bīstami iztukšoti un pirmkārt ir nepieciešams parūpēties par sevi.

Parasti rūpes par sevi vecāki saprot kā kaut ko, ko dara bez bērniem. Taču ne vienmēr ir iespējams izbrīvēt laiku sev bez bērniem, īpaši, kad bērni ir mazi. Lai atgūtu iekšēju mieru un stabilitāti, ir vērts trenēt savu spēju rūpēties par saviem resursiem arī tad, kad esam kopā ar bērniem. Tad arī būs vieglāk tikt galā ar grūtībām, kas neizbēgami piemeklē visus vecākus – bērnu strīdus, nekārtību mājās, brīžus, kad bērns sasitas vai par katru cenu vēlas to, ko nedrīkst.

Rūpes par sevi palīdz ne tikai saglabāt pacietību, bet arī piedzīvot prieku (ko mēs ne vienmēr pamanām), kas ir daļa no dzīves kopā ar bērniem. Bērni jūtas daudz labāk, kad vecāki ir priecīgi – viņi ir laimīgāki un daudz labāk sadarbojas. Turpretim, kad vecāki ir stresā, bērni bieži vainu par to uzņemas uz sevi un nejūtas gana labi. Tādos brīžos pasliktinās arī bērnu uzvedība.

Mēs varam būt labi vecāki saviem bērniem tikai, ja paši pret sevi izturamies labi.
To var izdarīt, pēc iespējas biežāk pievēršot uzmanību sev, gluži tāpat kā mēs pievēršam uzmanību saviem bērniem, lai ar cieņu izturētos gan pret savām, gan bērna vajadzībām. Šeit būs dažas idejas, kā parūpēties par sevi brīžos, kad esam kopā ar bērniem:

1.    Izveido ieradumu pievērst uzmanību sev, cik bieži vien iespējams. Vienkārši dziļi ieelpo un sajūti, kā elpa pārņem tavu ķermeni. Ieelpo mieru, izelpo visu, kas tevi nomāc. Savas elpas vērošana palīdz būt „šeit un tagad”, tas ir dabisks veids, kā palīdzēt sev tikt galā ar stresu.
2.    Katru reizi, kad pamani, ka kļūsti dusmīgs vai aizkaitināts, iepauzē! Pajautā sev: „Kas man šobrīd ir vajadzīgs, lai saglabātu iekšēju līdzsvaru?” Un parūpējies, lai šo vajadzību apmierinātu, neatkarīgi no tā, vai bērns ir blakus vai nav (Uz piecām minūtēm iziet laukā un paklausīties, kā dzied putni? Izdzert glāzi ūdens? Piecas minūtes padejot?). Ja to nav iespējams izdarīt šobrīd, ieplāno vēlāk randiņu ar sevi. (Ieiet vannā, kad bērni ir aizmiguši. Pagulēt, kad tas ir iespējams. Ar partneri sarunāt plecu masāžu, ko sniedzat viens otram.) 
3.    Pamani tos dienas brīžus, kas ir visgrūtākie, un padomā, kā vari sev rast papildus atbalstu tajos. Šī ir tava dzīve, par kuru tu pats vari uzņemties atbildību – arī par savu labsajūtu. Piemēram, ja visizaicinošākais šķiet gulētiešanas laiks – ieplāno, kā to sev padarīt vieglāku. Palūdz partnerim lielāku iesaistīšanos, sāc gulētiešanas rituālus agrāk, ar bērniem pārrunā gulētiešanas kārtību vai pagatavo sev tasi tējas, kuru izdzer, kamēr lasi bērnam pasaciņu.
4.    Apzināti izturies pret sevi kā mīlošs vecāks. Runā ar sevi kā ar kādu, ko mīli. Esi iejūtīgs pret sevi grūtos brīžos. Pamani un novērtē savas pūles un to kas izdodas. Atļauj sev nebūt perfektam, jo tev tādam nav jābūt. Izturies pret sevi ar maigumu, kādu tu veltītu jaundzimušam bērniņam. Mīlot sevi, būs vieglāk mīlēt savu bērnu un būt labam vecākam.
5.    Ļaujies notiekošajam un piedzīvo prieku, kas atrodams šajā brīdī. Pārstāj steigties un izbaudi sava bērna smieklus, ieelpo viņa matu smaržu un pamani, ko jaunu tavs bērns šodien ir apguvis. Izbaudot mazos prieka brīžus ar bērnu, ir iespējams gūt spēku doties tālāk un veiksmīgāk iet cauri ikdienas grūtībām. Mūsu prieks iedvesmo bērnus sadarboties un būt mums tuvākiem. 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

MUMS
20 GADI!

TEV – 20% ATLAIDE

visām mūsu video lekcijām!

Paldies, ka esi ar mums!