Vai un kā ar bērniem runāt par COVID – 19?

Šobrīd visi mēs dzīvojam lielā neziņā par to, cik ļoti Covid-19 ietekmēs mūsu Latviju un kā tas skars katru mūsu ģimeni. Pat ja mums izdosies palikt veseliem, tad ģimenes ieradumus, budžetu un ikdienu, tas jau ietekmē un, visticamāk, vēl labu laiku ietekmēs. Kā šim visam pa vidu jūtas bērni?
Šķiet, ka šobrīd par to mēs daudz nedomājam, jo, iespējams, bērni vēl var būt sajūsmā, ka var neiet uz skolu vai bērnudārzu. Lai kā mums gribētos, nav tā, ka viņus tas neietekmē un viņi nedzird, ko mēs pieaugušie runājam, ko rāda TV un ko paši viņi izlasa sociālajos medijos. Pirmkārt jau bērnus tas ietekmē tajā, ka ir mainījusies viņu ikdienas
rutīna un vecāku emocionālais noskaņojums. Vienalga, vai vecāki cenšas saglabāt mieru, dzīvo noliegumā vai ir ļoti trauksmaini, bērni to visu jūt. Tādēļ ir svarīgi ar jebkura vecuma bērnu runāt par to, kas notiek, un atbilstoši viņa vecumam paskaidrot, kas ir Covid-19, kāpēc mēs gandrīz nekur neejam, kāpēc cenšamies visi kārtīgi mazgāt rokas utt. Ja bērns nezina un nesaprot, kas notiek, un viņš neiedomājas vai baidās to pajautāt, tad visas bailes, satraukumus, fantāzijas par to, kas varētu notikt, viņš piedzīvo viens pats, un tas var mainīt vai ietekmēt viņa emocionālo labsajūtu, uzvedību. Varbūt daži bērni par to runā, varbūt daži naktīs sliktāk guļ, dažiem, kaut kas sāk sāpēt? Iespējams kādi ir kļuvuši ļoti aktīvi un “gāž apkārt” māju, ko mēs skaidrojam ar to, ka mājās nav kur likt enerģiju, citi kļuvuši klusāki, bet ir emociju gūzma, ja izsakam kādu nelielu komentāru.
Iespējams ar bērnu vajag apsētsies un parunāties, pajautāt, kā viņš jūtas, ko viņš par to visu domā, un izskaidrot, kas notiek – tik cik mēs paši saprotam un tā, lai viņam informācijas nebūtu par daudz. Vienlaikus svarīgi ir dalīties, kā mēs paši vecāki jūtamies, un kāpēc mēs dažreiz varam būt neiecietīgāki vai sagurušāki. Šī saruna visticamāk ilgs vien dažas minūtes, bet tā viesīs lielāku skaidrību un drošību. Tā palīdzēs saprast, justies vienotākiem un varbūt pat vieglāk sarunāt tās lietas, kas ir tagad jāievēro gan mājās, gan ārpus tās. Pats galvenais tas radīs lielāku mieru, ka ar mammu vai tēti par šo var runāt, jo ir normāli satraukties, baidīties, un pārjautāt to, ko skrienot garām pa ausu galam bērns būs dzirdējis, bet nav sapratis.
 

Ieteikumi sarunai:

  • Īsi pārrunājiet to, kas ir Covid – 19 un kāpēc šobrīd par to visi straucas un runā.
  • Runājiet par to, kā jūs kā vecāki jūtaties un noskaidrojiet vai atspoguļojiet to, kā bērns jūtas, šo visu piedzīvojot. (Bailes no salimšanas vai ka saslims kāds ģimenes loceklis. Garlaicīgi, ka nedrīkst nekur iet. Skumjas, ka nevar satikt draugus.)
  • Pārrunājiet, kā tas ir mainījis jūsu ģimenes ikdienu. Ko katram no ģimenes šobrīd būtu svarīgi ievērot? Iedrošiniet, ka bērns arī var būt liels palīgs – jo palikšana mājās, roku mazgāšna, distances ievērošana – tas viss ir liels un svarīgs darbs, kas palīdz visiem!
  • Vienojieties par jauno mājas rutīnu un noteikumiem.
  • Pārunājiet ieguvumus, tādi noteikti ir!
 

Atceries!

  • Piedomā par to, cik daudz mazs bērns redz un dzird ziņas.
  • Pārrunā ar lielāku bērnu, kā izvērtēt ziņas sociālos tīklos – kam var vai nevar ticēt.
  • Svarīgi ir sagalabāt dienas režīmu – ārā iešanu, maltītes, gulētiešanas laiku utt.
  • Necenties būt perfekts un visu paspēt, vecāks nav skolotājs vai bērnudārza audzinātājs!

 

Autore: psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte

Autors
Vairāk no Līna

Pats sev skarbākais kritiķis jeb kā attīstīt iejūtību pret sevi

Frāzes „Mēs visi kļūdāmies!” vai „Kļūdīties ir cilvēcīgi.” ir dzirdētas ne reizi...
Vairāk...

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lūdzu atrisini : *
24 + 27 =