Vecākiem un ģimenēm
Konsultācijas vecākiem
Konsultācijās vecākiem ir iespēja pārrunāt jautājums, kas saistīti ar bērna attīstību, uzvedību, audzināšanu un disciplinēšanu. Katrs bērna vecumposms nes līdzi savus izaicinājumus un emocijas, tādēļ ir labi, ja ar kādu ir iespēja par to parunāt, iegūt skatījumu no malas, saprast, kas ir vai nav normāli, un vai un kāda palīdzība bērnam vai ģimenei būtu nepieciešama.
Konsultācijas var palīdzēt, ja:
- ir vēlme izprast bērna emocijas un uzvedību
- ir jautājumi par bērna attīstību
- ir grūtības ar disciplinēšanu
- ir grūtības ar komunikāciju ģimenē
- vēlaties gūt atbalstu vecāka lomā
- ir šaubas, vai ar bērnu ”viss ir kārtībā”
- ir vēlme bērnu sagatavot/atbalstīt kādām būtiskām pārmaiņām – bērnudārza uzsākšana, skolas uzsākšana, šķiršanās, jauns partneris, pārcelšanās, tuvinieka nāve
- vēlaties noskaidrot, vai ir nepieciešama psihologa konsultācijas esošajās grūtībās
Vecākus konsultē:
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Līnas dibinātāja un vadītāja. Kā psihoterapeite strādā ar pieaugušajiem un pāriem. Darbs ar vecākiem ap mazuļa gaidīšanu un dzimšanu. Zīdaiņa-vecāku psihoterapija. Māca un darbā atbalsta PEP mammas un dūlas. Sertificēts pārraugs.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Līnā strādā kopš tās dibināšanas. Konsultē pieaugušos un pārus, strādā ar pusaudžiem. Vada vecāku apmācību un atbalsta grupas.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Smilšu spēļu terapijas praktizētāja, Marte Meo terapeite. Strādā ar visu ģimeni, pāri vai individuāli – gan ar pieaugušajiem, gan bērniem. Konsultē pusaudžus un viņu vecākus, kā arī par grūtībām, kas saistās ar skolu. Sertificēts pārraugs.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Kā psihoterapijas speciāliste strādā ar pieaugušajiem un bērniem līdz skolas vecumam. Specializējusies darbam ar topošajiem un zīdaiņu vecākiem, konsultē mazo bērnu vecākus. Darbā izmanto smilšu spēļu metodi.
psiholoģe, smilšu spēļu terapijas praktizētāja, kognitīvi biheiviorālā terapeite apmācībā
Strādā ar pirmskolas, skolas vecuma bērniem un viņu vecākiem dažādu bērnu uzvedības un emocionālu grūtību gadījumos. Darbā izmanto smilšu spēles metodi. Konsultē pusaudžus un pieaugušos.
psiholoģe, smilšu spēles terapijas metodes praktizētāja
Strādā ar pirmsskolas, skolas vecuma bērniem un viņu vecākiem dažādu bērnu uzvedības un emocionālu grūtību gadījumos. Darbā izmanto smilšu spēles terapijas metodi. Konsultē pusaudžus un pieaugušos.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste apmācībā
Strādā ar skolas vecuma bērniem, pusaudžiem, viņu vecākiem uzvedības un emocionālo grūtību gadījumos, kā arī konsultē pārus un ģimenes. Veic bērnu un pieaugušo psiholoģisko izpēti (intelekta, emocionālās sfēras).
psiholoģe, Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste apmācībā
Konsultē pieaugušos dažādu personīgu emocionālu grūtību jautājumos, konsultē vecākus bērnu audzināšanas jautājumos.
Sistēmiskā ģimenes psihoterapija
Sistēmiskā pieeja paredz, ka psihiskas ciešanas parasti izpaužas komunikācijas grūtībās tajā sistēmā, kurā indivīds dzīvo. Visbiežāk šī sistēma ir ģimene.
Ģimenes var iedalīt dažādos tipos atkarībā no tā, kā tiek organizēta tās locekļu kopdzīve. Piemēram, ir ģimenes, kurās ir ļoti stingri noteikumi, kuri ilgstoši netiek apšaubīti un netiek pārbaudīts to derīgums katram ģimenes loceklim atsevišķi, kamēr citās ģimenēs noteikumu un robežu trūkst vispār. Abos gadījumos tie var nelabvēlīgi ietekmēt katra ģimenes locekļa, īpaši bērnu, attīstību.
Katrā ģimenē eksistē izteikti un neizteikti noteikumi, kas palīdz organizēt ģimenes locekļu kopdzīvi un iedod katram piederības sajūtu. Reizēm stingri noteikumi var kļūt tik ierobežojoši attīstībai, nedodot tai telpu un laiku, ka kādam no ģimenes locekļiem “nākas” saslimt, lai caur šo saslimšanu norādītu uz šīm grūtībām. Nereti simptomi parādās tikai vienam ģimenes loceklim, tādējādi norādot uz sistēmas problēmām kopumā. Piemēram, bērns ar ēšanas traucējumiem var norādīt uz pārmērīgi stingriem noteikumiem un nespēju izpaust savas sajūtas (tam netiek ģimenē paredzēts ne laiks, ne vieta), vai arī bērns ar nakts enurēzi var norādīt uz slēptu konfliktu starp abiem vecākiem. Šīs situācijas var pārstrādāt un mainīt terapijā.
Ģimenes terapeiti uzskata, ka nav neviena tīši vainīgā, tomēr reizēm vai nu aiz neziņas vai bezspēcības tiek izvēlēti nepareizie līdzekļi. Terapeitiskajā procesā tiek izpētīts, vai katrs ģimenes loceklis bez bailēm un saglabājot cieņu pret pārējiem var apmierināt savas vajadzības un vai katram ir pietiekoši daudz brīvas telpas attīstībai. Ja izrādās, ka tas nav iespējams, tiek kopīgi meklētas jaunas iespējas. Piemēram, tiek veidoti jauni noteikumi, kurus mājās ir jāiemēģina, lai ģimene turpmāk var dzīvot veselīgāk un nevienam nav jāuzrāda kādi saslimšanas simptomi.
Ja ir iespējams, tiek strādāts ar visu ģimeni. Tomēr ir iespējams sistēmiski strādāt arī ar daļu no ģimenes vai pat vienu ģimenes locekli. Ja mainīsies viens cilvēks, tas nenovēršami nesīs līdzi pārmaiņas visā ģimenes sistēmā. Strādājot ar ģimenēm, kurās ir bērni, tiek izmantotas dažādas spēļu terapijas metodes. Parasti individuālas terapijas sesijas atsevišķi ar bērnu mijas ar tādām, kur piedalās visa ģimene vai arī tikai daži ģimenes locekļi.
3+ Ģimenes kartes īpašniekiem iespēja saņemt 15% atlaidi ģimenes psihoterapijai.