Psihologu konsultācijas un psihoterapija
Saņem pieredzējušu un iejūtīgu psihologu un psihoterapijas speciālistu konsultācijas mūsu mājīgajā centrā Rīgā, Miera ielā 17!
Pieaugušajiem
Nereti spēja lūgt un pieņemt palīdzību ir lielākais drosmes un atbildības apliecinājums. Pie mums Tu vari saņemt atbalstu un stiprinājumu psihologa vai psihoterapijas speciālista konsultācijās.
Pieaugušajiem
Psiholoģiskā konsultēšana
Psiholoģiskā konsultēšana ir process, kas palīdz klientam risināt noteiktas viņa šā brīža dzīves grūtības, vairāk orientējoties tieši uz tagadni un nākotni.
Lai palīdzība būtu efektīva, svarīgi, lai pats klients apzinātos, ka, neskatoties uz dažādām grūtībām, tikai viņš pats ir tas, kurš var izvēlēties un arī ieviest pārmaiņas savā dzīvē. Psihologs šai gadījumā var palīdzēt saskatīt, kur tad ir pārmaiņu nepieciešamība un iespējas, kā arī iedrošināt un atbalstīt klientu laikā, kamēr attiecīgās pārmaiņas tiek ieviestas dzīvē.
Psihoterapija
Psihoterapija klientam palīdz labāk apzināties jūtas, domas, rīcību, grūtību veidošanās mehānismus, palīdz izvirzīt dzīves prioritātes, pieņemt lēmumus un rīkoties saskaņā ar tiem. Vispārīgs psihoterapijas mērķis ir uzlabot klienta dzīves kvalitāti.
Psihoterapijas procesā veidojas īpaša vide jeb psihoterapeitiskās attiecības, kas ļauj klientam justies pietiekami droši, lai dziļāk izprastu sevi un spētu mainīties. Psihoterapijas ilgums ir atkarīgs no risināmo problēmu loka un tā, kādu rezultātu klients vēlas sasniegt. Ja grūtības veidojušās gadiem vai gadu desmitiem un cilvēkam ir maz veselīgas dzīves pieredzes, vai arī klients vēlas sasniegt augstu personības brieduma līmeni, tad nepieciešams ilgāks laiks, lai atrastu spēkus un resursus sasniegt vēlamo.
Izvēlēties psihologu vai psihoterapeitu?
Domājot par psiholoģisku palīdzību, reizēm ir grūti izprast, kur tad ir tā robeža, kur beidzas psiholoģiskās konsultēšanas iespējas, un ir nepieciešama psihoterapija.
Būtiski ir saprast, ka psihoterapija ir ilgstošāks process par konsultēšanu, kā arī piemērots daudz dziļākai personības problēmu analīzei, orientējoties arī uz tās neapzinātiem procesiem un personības struktūras pārmaiņām.
Psiholoģiskā konsultēšana savukārt piemērota cilvēkiem, kam ir psiholoģiskas grūtības viņu ikdienas dzīvē, neirotiska rakstura sūdzības (piemēram, nepatīkams satraukums, nemiers, bailes, uzmācīgas negatīvas domas), kā arī tiem, kas jūtas kopumā labi, taču vēlas attīstīt un izprast savas personības resursus.
Kā tas notiek?
- Pirmajā tikšanās reizē speciālists kopā ar klientu formulē mērķi, uzklausa klienta vēlmes – ko tieši viņš/viņa savā dzīvē gribētu mainīt.
- Saskaņā ar izvirzīto mērķi notiek vienošanās par nepieciešamo konsultāciju skaitu, kas varētu būt sākot no 6-8 reizēm līdz pat vairākiem mēnešiem, parasti tiekoties vismaz reizi nedēļā, konsultācijas ilgums 45-50 minūtes. Konsultēšanas procesa laikā uzstādītie mērķi var mainīties vai arī var parādīties vēl citi mērķi, līdz ar to iespējams arī vienoties par papildus tikšanās reizēm.
- Iespējamas arī vienas reizes konsultācijas, kur klients var saņemt atbildi uz kādu konkrētu jautājumu, ko vēlējies uzdot speciālistam. Tomēr klientam jāapzinās, ka psihologa vai psihoterapijas speciālista uzdevums nav sniegt konkrētus padomus, bet gan palīdzēt viņam atbildes uz saviem jautājumiem atrast sevī pašā.
- Psiholoģisko konsultēšanu un psihoterapiju pieaugušie var saņemt individuāli, sākot jau no pusaudžu vecuma, izvēloties konsultāciju klātienē vai attālināti.
- Iespējamas arī konsultācijas pāriem, visai ģimenei – vecākiem ar bērniem, kā arī tikai vecākiem par audzināšanas jautājumiem, klātesot vienam, vai (pēc klientu izvēles) diviem konsultantiem.
- Ar psiholoģisko konsultēšanu nodarbojas psihologi, kas ieguvuši maģistra grādu psiholoģijā.
Psihoterapiju piedāvā psihoterapijas speciālisti, kas papildus psihologa izglītībai ir specializējušies kādā no psihoterapijas novirzieniem. - Konsultanti saskaņā ar Psihologu darba ētikas kodeksu garantē klientam pilnīgu konfidencialitāti.
Pāriem
Pāra attiecību konsultācijas sniedz iespēju stiprināt pāra attiecības un uzlabot to kvalitāti. Pāru terapija var būt vieta, kur atkal ieraudzīt un mācīties patiesi sadzirdēt vienam otru.
Pāriem un ģimenēm
Kad pāra konsultācijas varētu būt noderīgas?
- viena vai abu partneru būtiskas vēlēšanās vairs netiek apmierinātas un pamanītas,
- viens vai abi partneri savstarpēji viens otru bieži kritizē,
- partneru nākotnes plāni ir ļoti atšķirīgi,
- tikpat kā vairs nav kopīgu interešu un vēlmes pavadīt laiku kopā,
- partnerattiecības ietekmē tikai viens no abiem, pieņemot vienpersoniskus lēmumus par naudu, atvaļinājuma pavadīšanu, bērnu audzināšanu, tikšanos ar draugiem, seksuālām aktivitātēm utt. un otrs tādēļ cieš,
- viens no abiem (vai abi) reti vai arī nekad viens ar otru nepiedzīvo seksuālu apmierinājumu,
- nav iespējama uzticēšanās attiecībās,
- viens vai abi nejūtas otra atbalstīti un saprasti,
- partneru sarunas aprobežojas tikai ar ikdienas sīku problēmu risināšanu, dziļākas tēmas un personīgāki jautājumi partnerim netiek uzticēti,
- vilšanās un kritika vairs netiek savstarpēji izpausta, iespējams kāds no partneriem piedzīvo arī veselības pasliktināšanos uz negatīvo attiecību fona (vēdersāpes, galvassāpes, paaugstināts asinsspiediens utml.).
Jo vairāk punktu no iepriekš minētajiem attiecas arī uz Jūsu attiecībām, jo vairāk iemeslu konsultēties ar pāra attiecību terapeitu. Tomēr iespējams arī, ka tikai viens no aprakstītajiem indikatoriem Jums liekas pietiekami būtisks Jūsu attiecībām un katra individuālajai sajūtai tajās, lai griestos pēc palīdzības šī jautājuma risināšanā pie konsultanta. Pieredze un pētījumi ir parādījuši, ka pāra attiecību terapijai ir ātrāki un labāki rezultāti, ja tā tiek uzsākta laicīgi, nevis situācijā, kad pašam pārim jau sāk šķist, ka no šķiršanās diez vai izvairīties.
Kā lai pārliecina otru nākt līdzi uz konsultāciju?
Parasti neveiksmīgu pāra attiecību dēļ viena partnera ciešanas ir lielākas nekā otram. Viņa atbildība tad ir skaidri otram parādīt, ka viņš/viņa vairs tā tālāk nevar un negrib dzīvot, un lūgt otru piedalīties pāra attiecību konsultācijā. Ja otrs atsakās (viens no biežākajiem atteikšanās iemesliem ir bailes, ka viņš/viņa tiks vainots/-a attiecību problēmās), pastāv iespēja uz konsultāciju sākotnēji doties vienam, darot otram zināmu, ka viņš/viņa varēs pievienoties, kad sajutīsies tam gatavs/-a.
Kāds ir pāra attiecību konsultāciju mērķis?
Pirmajā konsultācijā notiek vienošanās par kopīgu mērķi, ko klienti vēlas konsultāciju procesa laikā sasniegt. Ne vienmēr abiem nepieciešama un vēlama ir attiecību uzlabošana, citreiz pāris var lūgt palīdzību, lai mierīgi izšķirtos, saglabājot pašcieņu un cieņu vienam pret otru. Savukārt, ja abu klientu mērķi, ko viņi cer saņemt no konsultācijas, atšķiras (piemēram, viens vēlas uzlabot attiecības, bet otrs šķirties), iespējams, ka turpmāk konsultants strādā tikai ar to klientu, kurš spiests samierināties ar attiecību zaudējumu. Saņemot nepieciešamo atbalstu un mierinājumu, vienlaikus iespējams rast iespējas un atpazīt iekšējos resursus jaunu, veiksmīgāku attiecību veidošanai. Konsultants var palīdzēt apzināties arī attiecību neveiksmju cēloņus, palīdzot nenonākt jau iepriekš piedzīvotajās grūtībās. Ja abi partneri atzīst, ka vēlētos savas attiecības uzlabot, gūstot atkal vairāk prieka no kopā būšanas, tad tiek precizēts, kā tieši katrs partneris piedzīvotu priekš sevis apmierinošas attiecības, kas ir katra individuālās vēlmes un iespējams arī bailes attiecībās. Kādu abi partneri vēlētos redzēt viņu attiecību nākotni un kas viņiem ir nepieciešams, lai tas izdotos.
Pāru konsultācijas sniedz:
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Līnā strādā kopš tās dibināšanas. Konsultē pieaugušos un pārus, strādā ar pusaudžiem. Vada vecāku apmācību un atbalsta grupas.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Smilšu spēļu terapijas praktizētāja, Marte Meo terapeite. Strādā ar visu ģimeni, pāri vai individuāli – gan ar pieaugušajiem, gan bērniem. Konsultē pusaudžus un viņu vecākus, kā arī par grūtībām, kas saistās ar skolu. Sertificēts pārraugs.
psihoorganiskās analīzes psihoterapijas speciāliste
Konsultē pieaugušos un jauniešus. Praktizē krīžu un traumu terapiju, īsterapiju un motivējošu sarunu. Vada atbalsta un vecāku apmācību grupas.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste apmācībā
Strādā ar skolas vecuma bērniem, pusaudžiem, viņu vecākiem uzvedības un emocionālo grūtību gadījumos, kā arī konsultē pārus un ģimenes. Veic bērnu un pieaugušo psiholoģisko izpēti (intelekta, emocionālās sfēras).
Vecākiem un ģimenēm
Pie mums vari saņemt:
– Psihologu un psihoterpaijas speciālistu konsultācijas vecākiem
– Atbalstu visai ģimenei ģimenes psihoterapijas sesijās.
Vecākiem un ģimenēm
Konsultācijas vecākiem
Konsultācijās vecākiem ir iespēja pārrunāt jautājums, kas saistīti ar bērna attīstību, uzvedību, audzināšanu un disciplinēšanu. Katrs bērna vecumposms nes līdzi savus izaicinājumus un emocijas, tādēļ ir labi, ja ar kādu ir iespēja par to parunāt, iegūt skatījumu no malas, saprast, kas ir vai nav normāli, un vai un kāda palīdzība bērnam vai ģimenei būtu nepieciešama.
Konsultācijas var palīdzēt, ja:
- ir vēlme izprast bērna emocijas un uzvedību
- ir jautājumi par bērna attīstību
- ir grūtības ar disciplinēšanu
- ir grūtības ar komunikāciju ģimenē
- vēlaties gūt atbalstu vecāka lomā
- ir šaubas, vai ar bērnu ”viss ir kārtībā”
- ir vēlme bērnu sagatavot/atbalstīt kādām būtiskām pārmaiņām – bērnudārza uzsākšana, skolas uzsākšana, šķiršanās, jauns partneris, pārcelšanās, tuvinieka nāve
- vēlaties noskaidrot, vai ir nepieciešama psihologa konsultācijas esošajās grūtībās
Vecākus konsultē:
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Līnas dibinātāja un vadītāja. Kā psihoterapeite strādā ar pieaugušajiem un pāriem. Darbs ar vecākiem ap mazuļa gaidīšanu un dzimšanu. Zīdaiņa-vecāku psihoterapija. Māca un darbā atbalsta PEP mammas un dūlas. Sertificēts pārraugs.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Līnā strādā kopš tās dibināšanas. Konsultē pieaugušos un pārus, strādā ar pusaudžiem. Vada vecāku apmācību un atbalsta grupas.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Smilšu spēļu terapijas praktizētāja, Marte Meo terapeite. Strādā ar visu ģimeni, pāri vai individuāli – gan ar pieaugušajiem, gan bērniem. Konsultē pusaudžus un viņu vecākus, kā arī par grūtībām, kas saistās ar skolu. Sertificēts pārraugs.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Kā psihoterapijas speciāliste strādā ar pieaugušajiem un bērniem līdz skolas vecumam. Specializējusies darbam ar topošajiem un zīdaiņu vecākiem, konsultē mazo bērnu vecākus. Darbā izmanto smilšu spēļu metodi.
psiholoģe, smilšu spēļu terapijas praktizētāja, kognitīvi biheiviorālā terapeite apmācībā
Strādā ar pirmskolas, skolas vecuma bērniem un viņu vecākiem dažādu bērnu uzvedības un emocionālu grūtību gadījumos. Darbā izmanto smilšu spēles metodi. Konsultē pusaudžus un pieaugušos.
psiholoģe, smilšu spēles terapijas metodes praktizētāja
Strādā ar pirmsskolas, skolas vecuma bērniem un viņu vecākiem dažādu bērnu uzvedības un emocionālu grūtību gadījumos. Darbā izmanto smilšu spēles terapijas metodi. Konsultē pusaudžus un pieaugušos.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste apmācībā
Strādā ar skolas vecuma bērniem, pusaudžiem, viņu vecākiem uzvedības un emocionālo grūtību gadījumos, kā arī konsultē pārus un ģimenes. Veic bērnu un pieaugušo psiholoģisko izpēti (intelekta, emocionālās sfēras).
psiholoģe, Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste apmācībā
Konsultē pieaugušos dažādu personīgu emocionālu grūtību jautājumos, konsultē vecākus bērnu audzināšanas jautājumos.
(PAGAIDU PROMBŪTNĒ) psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste
Strādā ar pusaudžiem un pieaugušajiem dažādu emocionālu grūtību situācijās. Konsultē skolas vecuma bērnu vecākus dažādu bērnu uzvedības un emocionālu grūtību gadījumos. Sertificēts pārraugs klīniskās un konsultatīvās psiholoģijas jomās.
Sistēmiskā ģimenes psihoterapija
Sistēmiskā pieeja paredz, ka psihiskas ciešanas parasti izpaužas komunikācijas grūtībās tajā sistēmā, kurā indivīds dzīvo. Visbiežāk šī sistēma ir ģimene.
Ģimenes var iedalīt dažādos tipos atkarībā no tā, kā tiek organizēta tās locekļu kopdzīve. Piemēram, ir ģimenes, kurās ir ļoti stingri noteikumi, kuri ilgstoši netiek apšaubīti un netiek pārbaudīts to derīgums katram ģimenes loceklim atsevišķi, kamēr citās ģimenēs noteikumu un robežu trūkst vispār. Abos gadījumos tie var nelabvēlīgi ietekmēt katra ģimenes locekļa, īpaši bērnu, attīstību.
Katrā ģimenē eksistē izteikti un neizteikti noteikumi, kas palīdz organizēt ģimenes locekļu kopdzīvi un iedod katram piederības sajūtu. Reizēm stingri noteikumi var kļūt tik ierobežojoši attīstībai, nedodot tai telpu un laiku, ka kādam no ģimenes locekļiem “nākas” saslimt, lai caur šo saslimšanu norādītu uz šīm grūtībām. Nereti simptomi parādās tikai vienam ģimenes loceklim, tādējādi norādot uz sistēmas problēmām kopumā. Piemēram, bērns ar ēšanas traucējumiem var norādīt uz pārmērīgi stingriem noteikumiem un nespēju izpaust savas sajūtas (tam netiek ģimenē paredzēts ne laiks, ne vieta), vai arī bērns ar nakts enurēzi var norādīt uz slēptu konfliktu starp abiem vecākiem. Šīs situācijas var pārstrādāt un mainīt terapijā.
Ģimenes terapeiti uzskata, ka nav neviena tīši vainīgā, tomēr reizēm vai nu aiz neziņas vai bezspēcības tiek izvēlēti nepareizie līdzekļi. Terapeitiskajā procesā tiek izpētīts, vai katrs ģimenes loceklis bez bailēm un saglabājot cieņu pret pārējiem var apmierināt savas vajadzības un vai katram ir pietiekoši daudz brīvas telpas attīstībai. Ja izrādās, ka tas nav iespējams, tiek kopīgi meklētas jaunas iespējas. Piemēram, tiek veidoti jauni noteikumi, kurus mājās ir jāiemēģina, lai ģimene turpmāk var dzīvot veselīgāk un nevienam nav jāuzrāda kādi saslimšanas simptomi.
Ja ir iespējams, tiek strādāts ar visu ģimeni. Tomēr ir iespējams sistēmiski strādāt arī ar daļu no ģimenes vai pat vienu ģimenes locekli. Ja mainīsies viens cilvēks, tas nenovēršami nesīs līdzi pārmaiņas visā ģimenes sistēmā. Strādājot ar ģimenēm, kurās ir bērni, tiek izmantotas dažādas spēļu terapijas metodes. Parasti individuālas terapijas sesijas atsevišķi ar bērnu mijas ar tādām, kur piedalās visa ģimene vai arī tikai daži ģimenes locekļi.
3+ Ģimenes kartes īpašniekiem iespēja saņemt 15% atlaidi ģimenes psihoterapijai.
Psihoterapija zīdaiņiem un maziem bērniem (no 2 mēnešiem līdz 4 gadiem)
I.B.T.® – integratīvā uz piesaisti orientētā traumu terapija.
Psihoterapija zīdaiņiem un maziem bērniem (no 2 mēnešiem līdz 4 gadiem)
I.B.T.® – integratīvā uz piesaisti orientētā traumu terapija.
Tipiskas sūdzības un novērojumi par bērnu, kas var liecināt par psiholoģisku traumatizāciju (nav jābūt visām pazīmēm):
- miega traucējumi (grūtības iemigt, bieža mošanās naktī, murgi u.c.)
- paaugstināta uzbudināmība (pārmērīgas bailes, ātras izbīļa reakcijas, iekšējs nemiers, intensīvas dusmu lēkmes, paniskas raudāšanas epizodes, neremdināma raudāšana)
- ēšanas traucējumi (grūtības ar zīdīšanu, atsakās ēst, nepieņemas svarā, lai arī pietiekami daudz ēd)
- pārmērīgas šķiršanās bailes no mammas (piesaistes personas), atteikšanās palikt ar citiem pieskatītājiem (pie nosacījuma, ja notikusi adekvāta iepazīstināšana)
- disociatīvas izpausmes (pēkšņa aizmigšana nepiemērotā un negaidītā brīdī, noģībšana)
- traumatiskā notikuma atkārtošana rotaļā, sapņi par traumatisko notikumu
- izvairīšanās no noteiktām vietām, cilvēkiem, darbībām, kas var atgādināt traumatisko pieredzi
- trūkst vecumam adekvātu emociju izpausmju (neraud, nebaidās, nedusmojas, nepriecājas), “ērts” bērns
- trūkst ziņkāres
- kādā vai vairākās jomās kavējas attīstība neizprotamu iemeslu dēļ
- ķermeniski simptomi bez medicīniska pamatojuma
Kādi notikumi vai izraisīt agrīnas traumatizācijas?
Agrīnu piesaistes traumu var radīt notikumi, ko bērns piedzīvojis kā ārkārtīgi apdraudošus un viņam nav pieticis emocionālu resursu, lai tiktu ar šo pieredzi galā. Arī vecāki šos notikumus nereti ir piedzīvojuši kā traumatiskus, kas īpaši apgrūtina viņu spējas palīdzēt bērnam ar pārdzīvojumiem tikt galā toreiz un arī tagad.
Šādas traumatiskas pieredzes var būt sekojošu notikumu izraisītas:
- medicīniski sarežģījumi grūtniecības laikā un ar tiem saistītie vecāku pārdzīvojumi
- atsevišķi izmeklējumi grūtniecības laikā, ko bērns piedzīvojis kā draudīgus
- grūtniecības laika notikumi ģimenē (šķiršanās, tuvinieka nāve, darba zaudējums, mājokļa zaudējums, tuvinieka smaga saslimšana u.c.)
- dzemdību sarežģījumi (piemēram, priekšlaicīgas dzemdības, akūts ķeizargrieziens, atsevišķos gadījumos arī plānots ķeizargrieziens, izmantotas stangas, vakuums, citas invazīvas manipulācijas, ļoti straujas dzemdības, vardarbības pieredze dzemdību laikā u.c.)
- uzturēšanās stacionārā pēc dzimšanas un tur veiktās medicīniskās manipulācijas, kā arī nošķiršana no mammas
- operācijas
- negadījuma izraisītas traumas
- mammas zaudējums (nāves vai atteikšanās gadījumā), nodošana svešā ģimenē, aprūpētāju maiņa
- pamešana novārtā nelabvēlīgos sociālos apstākļos
- ķermeniska un emocionāla vardarbība ģimenē vai ārpus tās
I.B.T.® – integratīvā uz piesaisti orientētā traumu terapija ir salīdzinoši jauns terapijas virziens, kas ir piemērots tieši darbam ar vismazākajiem. Kamēr citi terapijas virzieni šajā bērnu vecumā piedāvā strādāt tikai ar vecākiem, I.B.T.® iekļauj gan vecākus, gan bērnus. I.B.T.® apvieno uzvedības terapijas, dzīļu psiholoģijas, sistēmiskās ģimenes terapijas, ķermeņa terapijas, uz piesaisti orientētās terapijas un traumu terapijas, īpaši EMDR metodes.
Pētījumi ir parādījuši, ka bērni jau pirms dzimšanas uztver apkārt notiekošo un mēģina savas pieredzes parādīt sev tuvajiem cilvēkiem, intuitīvi mēģinot tās “pārstrādāt”. Lai arī mazuļi paši vēl nespēj šīs pieredzes ietērpt vārdos, viņi neatlaidīgi ar savu uzvedību turpina saviem vecākiem stāstīt savu pārdzīvojumu stāstu, piemēram, norādot uz konkrētām ķermeņa vietām, kur cieta sāpes.
Terapijas mērķi:
- samazināt traumas radītos simptomus bērnam
- integrēt vecāku traumatisko pieredzi, kas radusies saistībā ar bērna traumu, tādējādi atslogojot visu ģimenes sistēmu
- uzlabot, atjaunot vai izveidot saikni starp bērnu un vecākiem
- ilgtermiņā spēcināt piesaistes kvalitāti, kas palīdz bērnam vecumam atbilstoši attīstīties
- vecāku (aizbildņu vai adoptētāju) izpratnes veicināšana par bērna līdz šim nesaprotamo, iespējams kaitinošo uzvedību
- agrīna traumu terapija ļauj traumai nenostiprināties un pasargā no citiem, iespējams nopietnākiem simptomiem vēlākā vecumā (īpaši problemātiska bērnudārza un skolas gaitu uzsākšana, pusaudžu vecums, brāļa/māsas piedzimšana u.c.)
Cik ilgi notiek darbs ar I.B.T.® terapijas metodi?
Katra ģimene un bērns ar saviem pārdzīvojumiem ir atšķirīgi, tāpēc arī terapijas ilgums var atšķirties. Tomēr vairākumā gadījumā tās būs 3-7 terapijas sesijas (60- 90 minūšu garas).
Kā tas notiek?
Terapija sākas ar iepazīšanās sarunu ar mammu vai abiem vecākiem, kurā tiek noskaidrota problemātika, par ko sūdzas vecāki. Kopīgi tiek pētīti simptomi, kā arī bērna un ģimenes dzīves vēsture. Sākumā tiek arī izskaidrota terapijas norise.
Tālāk jau tiek izrunātas traumatiskā notikuma nianses ar mērķi izpētīt notikumu gaitu, kā arī palīdzēt mammai vai tētim pārstrādāt traumatisko pieredzi, stiprinot viņu un gatavojot terapijas nākamajai fāzei, kurā mamma stāstīs šo stāstu mazulim. Ja šo atbalsta lomu vēlas uzņemties tētis, tad individuāli tiek izstrādāts viņa pārdzīvojums saistībā ar notikumiem.
Traumas pārstrādei ar pieaugušo tiek izmantota EMDR metode, sekojot ar acu kustībām terapeita pirkstiem vai izmantojot EMDR pulsatora ierīci.
Šajā posmā terapijas laikā bērns kabinetā neatrodas, lūgums organizēt kādu pieskatītāju blakus telpā vai pastaigā!
Nākamais terapijas posms notiek mammai kopā ar bērnu. Mamma (vai cita piesaistes persona) stāsta bērnam viņa piedzīvoto no viņa skatu punkta tā, kā iepriekš tas ir ticis izrunāts un izmēģināts individuālā sesijā ar terapeitu. Svarīgi, ka tiek izmantota bērnam saprotama valoda – tā valoda, kādā runā ģimenē, netiek lietoti svešvārdi, notikumi tiek stāstīti secīgi.
Šī stāsta laikā mazulis atrodas vai nu rokās vai klēpī mammai vai arī tuvu pie mammas, novietots uz drošas virsmas. Kamēr mamma stāsta mazuļa stāstu terapeits veic maigu bilaterālu stimulāciju (EMDR metode), kas šajā gadījumā ir viegli piesitieni pamīšus pie labās un kreisās bērna kājiņas vai rociņas. Mazuļiem pirmajā dzīves gadā papildus tiek uzlikts neliels sirdsdarbības monitors, lai terapeits kopā ar mammu varētu vērot bērna reakcijas uz atsevišķiem traumatiskā notikuma aspektiem.
Traumatisko stāstu parasti atkārto bērnam arī nākamajā sesijā, tādējādi nostiprinot traumas pārstrādes rezultātu.
Terapija iespējama tikai klātienē!
Psihoterapiju zīdaiņiem un maziem bērniem piedāvmetodes ā sertificēta I.B.T.® praktizētāja Vita Kalniņa
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Līnas dibinātāja un vadītāja. Kā psihoterapeite strādā ar pieaugušajiem un pāriem. Darbs ar vecākiem ap mazuļa gaidīšanu un dzimšanu. Zīdaiņa-vecāku psihoterapija. Māca un darbā atbalsta PEP mammas un dūlas. Sertificēts pārraugs.
Bērniem un pusaudžiem
Atbalstu bērni var saņemt
– psihologa konsultācijās (no 4 gadu vecuma)
– smilšu terapijā (no 4 gadu vecuma)
– konsultācijās pusaudžiem
Bērniem
Psihologa konsultācijas bērnam
Psihologa konsultācijas bērniem var būt noderīgas, ja bērnam ir emocionālas, uzvedības grūtības, kā arī garīgās veselības problēmas, kas traucē ikdienā pašam bērnam, ģimenei un apkārtējiem.
Atkarībā no bērnu vecuma konsultācijās tiek izmantotas dažādas konsultēšanas un rotaļu metodes, piemēram, saruna, spēles ar rotaļlietām, sižeta lomu spēles, galda spēles, konsultācijās tiek iekļauti mākslas terapijas elementi u.c. metodes.
Lai psiholoģiskās grūtības risinātu, būtiska ir vecāku iesaiste (izpratne par grūtībām, atbalsts, audzināšanas pieejas), tādēļ bērnu psiholoģiskā konsultēšana gandrīz vienmēr iet roku rokā ar konsultācijām vecākiem. Jo mazāks bērns, jo ciešākai jābūt sadarbībai ar vecākiem, lai grūtības mazinātos un tiktu pārvarētas.
Psihologa konsultācijas var noderēt bērniem:
- ar emocionālām grūtībām;
- ar uzvedības grūtībām;
- ar mācīšanās grūtībām vai citām problēmām izglītības iestādē;
- bērniem, kuru dzīvē notikušas būtiskas pārmaiņas, pie kurām ir grūtības pierast (dzīves vietas maiņas, skolas sākums, māsas vai brāļa piedzimšana u.tml. notikumiem)
- ja piedzīvots traumatisks notikums
Bērniem konsultācijas sniedz:
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Kā psihoterapijas speciāliste strādā ar pieaugušajiem un bērniem līdz skolas vecumam. Specializējusies darbam ar topošajiem un zīdaiņu vecākiem, konsultē mazo bērnu vecākus. Darbā izmanto smilšu spēļu metodi.
psiholoģe, smilšu spēļu terapijas praktizētāja
Strādā ar pirmsskolas, skolas vecuma bērniem un viņu vecākiem. Darbā izmanto smilšu spēļu metodi.
psiholoģe, smilšu spēļu terapijas praktizētāja, kognitīvi biheiviorālā terapeite apmācībā
Strādā ar pirmskolas, skolas vecuma bērniem un viņu vecākiem dažādu bērnu uzvedības un emocionālu grūtību gadījumos. Darbā izmanto smilšu spēles metodi. Konsultē pusaudžus un pieaugušos.
psiholoģe, smilšu spēles terapijas metodes praktizētāja
Strādā ar pirmsskolas, skolas vecuma bērniem un viņu vecākiem dažādu bērnu uzvedības un emocionālu grūtību gadījumos. Darbā izmanto smilšu spēles terapijas metodi. Konsultē pusaudžus un pieaugušos.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste apmācībā
Strādā ar skolas vecuma bērniem, pusaudžiem, viņu vecākiem uzvedības un emocionālo grūtību gadījumos, kā arī konsultē pārus un ģimenes. Veic bērnu un pieaugušo psiholoģisko izpēti (intelekta, emocionālās sfēras).
(PAGAIDU PROMBŪTNĒ) psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste
Strādā ar pusaudžiem un pieaugušajiem dažādu emocionālu grūtību situācijās. Konsultē skolas vecuma bērnu vecākus dažādu bērnu uzvedības un emocionālu grūtību gadījumos. Sertificēts pārraugs klīniskās un konsultatīvās psiholoģijas jomās.
Smilšu spēles terapija
Smilšu spēles terapijas telpā atrodas divas noteikta izmēra smilšu kastes, no kurām viena ir pildīta ar sausām smiltīm, otra — ar mitrām. Plauktos atrodas daudzas dažādas miniatūras figūriņas un dabas materiāli, kuri tiek lietoti, radot smilšu bildes. Kad smilšu bilde ir izveidota, tajā attēlotais saudzīgi tiek izteikts vārdos.
Vēsturiski sākotnēji smilšu spēles terapija tika lietota darbā ar bērniem, taču šobrīd to izmanto arī darbā ar pieaugušajiem, pāriem, ģimenēm, grupām, to izmanto terapijā, personības izaugsmē, komunikācijas veicināšanā un problēmu risināšanā.
Viena no lielākajām smilšu spēles terapijas metodes priekšrocībām ir iespēja simboliskā, tēlu veidā izteikt savus iekšējos pārdzīvojumus, līdz ar to, tā ir efektīva darbā ar cilvēkiem, kuriem ir grūti savus pārdzīvojumus izteikt vārdos vai kuri ir saskārušies ar traumatisku pieredzi laikā, kad viņi vēl neprata runāt.
Smilšu spēles terapijas metode palīdz arī izpaust emocijas, kontrolēt tās, tāpēc tā ir efektīva, ja ir emocionālās sfēras traucējumi. Tāpat tā var iedarboties nomierinoši un palīdzēt atbrīvoties no iekšējās spriedzes. Smilšu spēles terapiju nereti iesaki neirologi trauksmainiem, ļoti aktīviem bērniem. Tā ir īpaši efektīva un maiga terapija arī sievietēm grūtniecības periodā, lai pārstrādātu trauksmi un dažādas bailes.
Ar smilšu spēles terapiju nodarbojas psihologi un psihoterapeiti, kas ieguvuši papildus izglītību smilšu spēles terapijā. Daudzi psihologi izmanto smilšu spēles terapijas metodi kā papildus metodi psiholoģiskajā konsultēšanā.
Smilšu spēles terapijas praktizētājas:
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Smilšu spēļu terapijas praktizētāja, Marte Meo terapeite. Strādā ar visu ģimeni, pāri vai individuāli – gan ar pieaugušajiem, gan bērniem. Konsultē pusaudžus un viņu vecākus, kā arī par grūtībām, kas saistās ar skolu. Sertificēts pārraugs.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Kā psihoterapijas speciāliste strādā ar pieaugušajiem un bērniem līdz skolas vecumam. Specializējusies darbam ar topošajiem un zīdaiņu vecākiem, konsultē mazo bērnu vecākus. Darbā izmanto smilšu spēļu metodi.
psiholoģe, smilšu spēļu terapijas praktizētāja
Strādā ar pirmsskolas, skolas vecuma bērniem un viņu vecākiem. Darbā izmanto smilšu spēļu metodi.
psiholoģe, smilšu spēļu terapijas praktizētāja, kognitīvi biheiviorālā terapeite apmācībā
Strādā ar pirmskolas, skolas vecuma bērniem un viņu vecākiem dažādu bērnu uzvedības un emocionālu grūtību gadījumos. Darbā izmanto smilšu spēles metodi. Konsultē pusaudžus un pieaugušos.
psiholoģe, smilšu spēles terapijas metodes praktizētāja
Strādā ar pirmsskolas, skolas vecuma bērniem un viņu vecākiem dažādu bērnu uzvedības un emocionālu grūtību gadījumos. Darbā izmanto smilšu spēles terapijas metodi. Konsultē pusaudžus un pieaugušos.
Konsultācijas un terapija pusaudžiem
Konsultācijās pusaudži var saņemt atbalstu situācijās un dzīves notikumos, kuras ir grūti risināt pašiem un pārrunāt ar draugiem vai vecākiem.
Konsultācijas var palīdzēt ja:
- Tu bieži jūties nomākts, noskumis vai dusmīgs;
- Tev ir grūti veidot draudzību;
- Tu esi kautrīgs, nepārliecināts par sevi, vēlies justies drošāks par sevi;
- Tu pamani, ka dari pāri sev vai citiem, un gribi to mainīt;
- Tev ir bail uzstāties un runāt citu priekšā;
- Skolā Tev dara pāri un Tu nezini, kā uz to reaģēt;
- Tev ir sarežģītas attiecības ar vecākiem vai citiem cilvēkiem;
- Tu gribi sevi labāk iepazīt un saprast;
- Tavā dzīvē notiek pārmaiņas un Tev nepieciešams atbalsts.
Uz pirmo konsultāciju parasti pusaudzis nāk kopā ar kādu no vecākiem un daļa no konsultācijas tiek veltīta kopīgai situācijas pārrunāšanai. Atlikusī konsultācijas daļa, kā arī turpmākā sadarbība tiek veltīta pusaudzim. Konsultācijās tiek ievērota konfidencialitāte – speciālists un pusaudzis vienojas, ko no pusaudža stāstītā speciālists neizpaudīs citiem un ko pārrunās ar pusaudža vecākiem.
Konsultācijā pusaudzis pats var izvēlēties, ko un cik daudz stāstīt speciālistam. Bieži ir vajadzīgas vairākas tikšanās reizes, lai uzdrīkstētos dalīties par tādiem personīgiem jautājumiem kā attiecību un draudzības veidošana, dažādas domas un idejas, skumjas, vilšanās un cerības. Konsultācijās nereti izmanto arī smilšu terapiju, zīmēšanu, lomu spēles, relaksācijas un vizuālizācijas tehnikas, kas palīdz pusaudzim atbrīvoties, uzticēties un rast jaunu skatījumu uz esošajām grūtībām.
Bieži vien vecāki ir pirmie cilvēki, kas pamana, ka bērnam ir nepieciešama emocionāla palīdzība un viņi var būt tie, kuri ar saviem novērojumiem, iejūtību un iedrošinājumu veicina konsultāciju uzsākšanu.
Lai apmeklētu konsultāciju pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadu vecumu, ir nepieciešama vecāku piekrišana. Dažkārt pusaudzis pats vēlas apmeklēt konsultāciju, taču nezina, kā par to runāt ar vecākiem. Šādā gadījumā ir svarīgi, ka pusaudzis ir atklāts, runājot ar vecākiem par to, ko jūt un ka nepieciešams atbalsts, palīdzība.
Pusaudžus konsultē:
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste
Smilšu spēļu terapijas praktizētāja, Marte Meo terapeite. Strādā ar visu ģimeni, pāri vai individuāli – gan ar pieaugušajiem, gan bērniem. Konsultē pusaudžus un viņu vecākus, kā arī par grūtībām, kas saistās ar skolu. Sertificēts pārraugs.
psihoorganiskās analīzes psihoterapijas speciāliste
Konsultē pieaugušos un jauniešus. Praktizē krīžu un traumu terapiju, īsterapiju un motivējošu sarunu. Vada atbalsta un vecāku apmācību grupas.
psiholoģe, eksistenciālās psihoterapijas speciāliste
Strādā ar pusaudžiem un pieaugušajiem dažādu krīžu, zaudējumu un citu emocionālu grūtību gadījumos.
psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste apmācībā
Strādā ar skolas vecuma bērniem, pusaudžiem, viņu vecākiem uzvedības un emocionālo grūtību gadījumos, kā arī konsultē pārus un ģimenes. Veic bērnu un pieaugušo psiholoģisko izpēti (intelekta, emocionālās sfēras).