Par kursu

Autiņbiksītes sausas, bērniņš nupat paēdis. Tu mēģini viņu paņemt rokās. Samīļot. Pašūpot. Vēlreiz piedāvāt krūti vai pudelīti. Pārbaudīt, vai nav par aukstu vai par karstu. Taču, neskatoties uz pūliņiem, bēbītis turpina raudāt. 

Mazuļa raudāšana daudzām mammām un tētiem kļūst par vienu no emocionāli intensīvākajām pieredzēm pirmajās kopīgi pavadītajās nedēļās. Un, lai gan cilvēki no malas bieži norāda, ka “tas ir normāli, ka mazi bērniņi raud”, šāda atbilde ne vienmēr ir palīdzoša.

Kādas varētu būt mazulīša emocionālās vajadzības, kuru dēļ jaundzimis bērniņš mēdz raudāt?
Kā pamanīt mazuļa signālus vēl pirms intensīvas raudāšanas?
Kāpēc mazuļa raudāšana reizēm izraisa tik spēcīgas emocijas vecākos?
Ko ņemt vērā, lai mazuļa raudāšana un pūliņi to apturēt neizvēršas par grūti izturamu cīņu bez rezultātiem?
Kur un kā meklēt atbalstu, ja mazuļa raudāšana kļūst par smagu?

Atbildes gūsi vecāku un zīdaiņu psihoterapeites, ģimenes psihoterapijas speciālistes Vitas Kalniņas video lekcijā "Mazuļa raudāšana. Kā sagatavoties pirmajām nedēļām ar bērnu?"