Parasti mēs gribam, lai mūsu mīļie justos mīlēti un vērtīgi. Taču bieži vien apmulstam tajā, kā to palīdzēt viņiem just. Vēlamies padalīties ar kādu ieteikumu, kā šajā laikā varam palīdzēt viens otram justies īpaši.

Kad mēs otram gribam pateikt kaut ko labu, mēs bieži izsakāmies ļoti vispārīgi. Tā vietā spēlējiet spēli, kurā vispārīgs kompliments kļūst arvien konkrētāks.

Piemēram: „Tu esi forša mamma. Tu ļoti garšīgi taisi ēst. Tavs sautējums ir ļoti garšīgs. Tu proti pielikt tam pareizās garšvielas īstajā daudzumā. Un saldie, ko tu gatavo, ir garšīgākie pasaulē…” vai arī „Tu šorīt labi pastrādāji. Tu viens pats uzklāji savu gultu. Tu segu un gultas pārklāju nogludināji pavisam gludus. Tu glīti sabužināji spilvenu. Tu saliki visus savus pūkainos zvērus vienu otram blakus…”

Bērni izjūt nepieciešamību noskaidrot ļoti precīzi, kas viņu vecākiem liekas viņu padarītajā īpaši izdevies, lai vēlāk to atkal atkārtotu. Un arī pieaugušos šādi komplimenti uzmundrina.