Būt par bāku

BŪT PAR BĀKU ir otrā grāmata LĪNAs grāmatu sērijā speciālistiem un citiem interesentiem, kam ikdienā nepieciešamas zināšanas par atbalsta sniegšanu līdzcilvēkiem.

Pieaugušie parasti vēl bērniem laimīgu un bezrūpīgu dzīvi, taču ne vienmēr to ir iespējams piepildīt. Arī bērni ir liecinieki vai upuri traģiskiem negadījumiem, piedzīvo vardarbību un nedrošību, viņu ģimenes mēdz šķirties, un arī viņi saskaras ar nāvi un miršanu. Šī grāmata noderēs ikvienam, kam nepieciešama palīdzība, atbalstot psiholoģiski traumētu bērnu, ‒ vecākiem, vecvecākiem, krustvecākiem, pedagogiem un citiem speciālistiem.

Kad bērni ir apmaldījušies vētrainā jūrā, viņiem, gluži kā maziem jūrniekiem, ir vajadzīgas spēcīgas un drošas bākas, kas viņus atgriež uz ceļa. Ar īsto atbalstu var pārvarēt pat vissmagākās traumas.

TĪTA KERNA (dzimusi 1975. gadā) ir psihotraumatoloģe un sistēmiskā ģimenes terapeite. Pēc daudzu gadu darba par feldšeri viņa pārņēma Krīzes intervences akadēmijas un “KIT Aftercare” (Minhenes krīzes intervences komandas) vadību. Viņa ir izstrādājusi godalgoto koncepciju “Pieejama psihosociāli sistēmiskā neatliekamā palīdzība” un no 2007. līdz 2011. gadam Vācijas Sociālo darbinieku asociācijā vadīja pilotprojektu “Atbalsts bērniem pēc stresa pilniem notikumiem”, kas balstījās uz šo koncepciju. No 2011. gada līdz AETAS Bērnu fonda dibināšanai viņa bijusi atbildīga par programmu “Akūta aprūpe traumu skartiem bērniem un ģimenēm” Minhenes Traumu palīdzības centrā. Kopš 2013. gada viņa ir AETAS Bērnu fonda tehniskā direktore.

“Grāmatā “Būt par bāku” autore ieved lasītāju traumēta bērna pasaulē. Tā ir kā praktisks ceļvedis ikvienam, kurš ikdienā sastopas ar psiholoģiski traumētiem bērniem. Jo bieži vien pieaugušie vai bērna atbalsta personas paši apjūk, saskaroties ar traumu. Pieaugušajiem mēdz būt bailes un neizpratne par to, kā runāt ar traumētu bērnu par viņa pieredzi, kā arī neziņa, kad, kā un vai vajag rīkoties.

Grāmatā sastopas zinātniski pamatota teorētiskā daļa ar praktiskiem ieteikumiem, kur autore piedāvā skaidrus, vienkāršus piemērus, izmantojot stāstus un līdzības, kā arī vingrinājumus un ieteikumus grūtām sarunām. “Būt par bāku” iedrošina, izskaidro un aicina būt bērnam tuvumā, pieejamā attālumā, vienlaikus saglabājot arī nepieciešamo distanci, ņemot vērā bērna vecumposmu, personības iezīmes un arī apkārtējos apstākļus.”

Aiga Zalva, Klīniskā psiholoģe