Dabiski, ka, saskaroties ar bērna audzināšanas grūtībām, vecāki meklē risinājumus gan speciālistu kabinetos, gan grāmatās, žurnālos un interneta resursos. Mūsdienās informācijas klāsts, kas sola ātrus un vieglus risinājumus dažādām bērnu uzvedības problēmām, ir pietiekami plašs, tomēr praksē šie padomi ne vienmēr attaisno vecāku cerības. Kādēļ vecāku centieni nevainagojas panākumiem?
Lai gan katra ģimene un situācija ir unikāla, ir daudzi būtiski apstākļi, kuri traucē ieviest iecerētās pārmaiņas ģimenes ikdienā. Aplūkosim dažus no tiem:
- Pārmaiņas prasa laiku
Daudzi vecāki ātri padodas, ja kāds no speciālistu ieteikumiem nestrādā uzreiz. Pamēģinājuši vienu vai divas reizes, viņi atmet ar roku. Tomēr, lai rastu risinājumu ikvienai problēmai, ir nepieciešams to izvirzīt kā prioritāti, atvēlot pietiekami daudz laika un uzmanības.
Cenšoties integrēt padomu ikdienas dzīvē, ieteicams to izmēģināt vismaz 2 nedēļas, pirms sākt vērtēt tā efektivitāti. Šis laiks ir nepieciešams, lai bērns pierastu pie izmaiņām vecāku reakcijā noteiktās situācijās, un attiecīgi pielāgotu savu uzvedību. Arī pašiem vecākiem ir nepieciešams laiks, lai nostiprinātu šo jauno reakciju kā ieradumu. Atceries, ka pozitīvas pārmaiņas bērna uzvedībā būs vērojamas tikai tad, ja speciālistu ieteikumus īstenosi regulāri un konsekventi!
- Empātijas trūkums
Bieži vien vecākiem ir grūti ieraudzīt situāciju no bērna skatupunkta. Šī spēja ir būtiska, jo tā palīdz saprast, kādas neapmierinātas vajadzības ir sliktās uzvedības pamatā. Bez šīs izpratnes ir sarežģīti pielāgot speciālistu padomus, lai tie atbilstu konkrētā bērna situācijai.
Tieši empātijas trūkuma dēļ daži vecāki nespēj uztvert bērna vajadzības nopietni un neiegulda nepieciešamo darbu, lai rastu risinājumu. Piemēram, kad bērns piedzīvo dusmas vai citas spēcīgas emocijas, daudzi vecāki izjūt aizvainojumu, uzskatot, ka bērns izrāda necieņu un bez iemesla pārkāpj viņu robežas. Iespējams, šie vecāki pat ir dzirdējuši, ka šādās situācijās ieteicams bērnu paņemt klēpī un mierināt, tomēr, nesaskatot vajadzību, kas slēpjas zem bērna emocijām, viņi nebūs spējīgi reaģēt iejūtīgi un empātiski.
Arī empātijas vingrināšana prasa laiku un piepūli, taču, ja mēs spējam attīstīt šīs prasmes, iespējams, ka gatavie bērnu audzināšanas padomi vairs nebūs vajadzīgi. Mēs spēsim intuitīvi saprast, kas ir nepieciešams mūsu bērniem.
- Vecāki māca to, ko paši neprot
Brīžos, kad bērns uzvedas nevēlami, ir svarīgi, ka vecāki spēj atpazīt savas emocijas un adekvāti uz tām reaģēt. Piemēram, ja vecāks dusmojoties reaģē ar kliegšanu vai sodīšanu, tas nepalīdz bērnam saprast un mainīt savu uzvedību, un iespējams situāciju padara tikai sliktāku. Ja vecāki paši nespēj kontrolēt savu uzvedību, kā viņi var to iemācīt saviem bērniem?
Vecākiem ir svarīgi apzināties, ka grūtības regulēt savas emocijas dažādu apstākļu dēļ var saasināties. Viens no faktoriem, kas vecāku emocijas ietekmē visvairāk, ir nogurums. Tāpat kā bērni parasti uzvedas sliktāk, kad ir noguruši, arī vecākiem ir grūtāk savaldīties, tādēļ ir nepieciešams ieplānot laiku atpūtai. Ja vēlaties būt pacietīgi un saprotoši vecāki saviem bērniem, atcerieties parūpēties par sevi!
- Vecāku bērnības pieredze
Vecāki, kuri paši bērnībā ir piedzīvojuši, ka viņu emocijas tika ignorētas, nepieņemtas vai neatzītas kā pietiekami nozīmīgas, nereti ir iemācījušies savas emocijas apspiest. Viņi pierod nerunāt par savām vajadzībām un tās nerādīt. Rezultātā vecākiem var būt grūti tikt galā, kad viņu bērns izrāda spēcīgas emocijas.
Šādos brīžos izmantot jauniegūtās zināšanas par bērna audzināšanu var būt izaicinoši. Stresa situācijās vecāki reaģē automātiski, visticamāk līdzīgā veidā kā viņu pašu vecāki – iespējams, pilnīgā pretrunā ar izlasītajiem speciālistu padomiem. Lai gan šos dziļi iesakņojušos attiecību modeļus izmainīt ir grūti, līdzīgi kā empātiju, arī emociju regulēšanas prasmi var uztrenēt, ja vien vecāki apzināti strādā ar sevi un meklē atbalstu, kad tas nepieciešams.
- Izpratnes trūkums
Reizēm audzināšanas padomi nonāk pretrunā ar vecāku iekšējo pārliecību par to, kā bērni būtu jāaudzina. Var gadīties, ka vecāks uzreiz nojauš, ka šis nav īstais risinājums viņa bērnam, taču vienkārši nav gatavs pieņemt pārmaiņas vai mēģināt ko jaunu. Var rasties arī situācijas, kurās šaubas par konkrēto audzināšanas metodi rodas vienam no vecākiem, kamēr otrs vēlas to izmēģināt.
Vecākiem jābūt pārliecinātiem par to, kāpēc viņi ievieš konkrētas metodes vai stratēģijas. Ja trūkst izpratnes par konkrēto ieteikumu, var būt vērtīgi vēlreiz pārrunāt šo jautājumu ar speciālistu. Ir svarīgi noskaidrot, kā konkrētais padoms uzlabos ģimenes situāciju, iegūt atbildes uz visiem jautājumiem un, ja nepieciešams, meklēt citus risinājumus.
Ja vēlies gūt padziļinātu izpratni par sava bērna attīstību un audzināšanu, respektējot savas un bērna vajadzības, skaties video lekciju kursus “Bērna audzināšana ar cieņu” un “Kur beidzas tavas robežas un sākas manējās?”, vai arī pievienojies kursam “Psiholoģijas pamati vecākiem”. Noderīga būs arī Inkes Hummelas grāmata “Ne par stingru, ne par maigu”.
Web design Virtual Mavericks