Psihodrāma

Psihoterapija nav tikai sēdēšana ērtos krēslos un bezgalīgas runas par dzīves grūto pusi. Tā noteikti var būt arī aktīvāka un radošu izpausmju pilna, piemēram, ja tiek izmantota psihodrāma.

Izdzīvo dzīvi uz skatuves

Psihodrāma ir radoša, uz resursiem un piedzīvošanu orientēta metode, kas tika izveidota grupu terapijai, taču tās elementi tiek izmantoti arī individuālā konsultēšanā un terapijā. Supervīzijās un apmācībā tā ir efektīva metode, īpaši, lai rosinātu radošu pieeju darāmajam vai apgūstamajam.

Psihodrāma, kuras radītājs ir ārsts J.L.Moreno (1889­1974), tādā pārnestā nozīmē ir terapeitisks teātris. Tajā ir iespējams uz “skatuves” izspēlēt savus stāstus, drāmas, tēlus. Vecās situācijas var izdzīvot no jauna, neizdzīvotās var izmēģināt. Reālajā dzīvē katrs var izdzīvot tikai ierobežotu lomu skaitu, kamēr daudzas citas, iespējams konstruktīvākas iespējas, paliek nepiedzīvotas, radot neapmierinātību un konfliktus. Psihodrāma palīdz lomu klāstu paplašināt, vienlaikus paverot jaunas iespējas citādākām attiecībām un dzīvei kopumā.

Kā tas notiek?

Kāds, kurš vēlas savu stāstu izspēlēt, psihodrāmā saukts par protagonistu, var aktīvā spēlē izdzīvot kaut ko no pagātnes, tagadnes vai iespējamās nākotnes, nebūdams realitātes ierobežots. Psihodrāma notiek šeit un tagad, tāpēc iespējams visu spēlēt tā, kāds tas šķiet vai “sajūtas”. Grupas nodarbībā iespējams izdzīvot ne tikai pašam sevi, bet arī ieraudzīt savu situāciju citu acīm (piemēram, mainoties lomām).

Psihodrāmas skatuve atver iespēju izdzīvot savu ārējo pasauli ar tās cilvēkiem, attiecībām un ietekmēm, kā arī iekšējo pasauli ar tās priekšstatiem, sajūtām un vēlmēm. Tai visā ietilpst gan dzīves stāsti, gan attiecības ar nozīmīgiem cilvēkiem vai varbūt tieši šādu attiecību trūkums, bailes un ilgas, mērķi un nākotnes vīzijas. Skatuve piedāvā izdzīvot jebko, neņemot vērā reālās iespējas vai potenciālās šādas uzvedības sekas. Realitāte un fantāzija psihodrāmā nav pretrunā viena ar otru. Interesants ir tieši šis brīdis, kurā kaut kas no tā visa tiek izdzīvots.

Psihodrāmas grupā protagonists ir drošā mijiedarbībā ar pārējiem (būtiska ir uzticēšanās grupā, kas rodas pakāpeniski un tiek nodrošināta ar to, ka grupa jaunpienācējiem ir slēgta). Izvēloties atveidotājus savas spēles lomām, iespējams atvērt sev jaunu redzējumu caur pārējo dalībnieku sajūtām un viņu refleksijām par piedzīvoto. Tā kā izdzīvojot lomas kāda cita spēlē tiek aktivizēti arī paša iekšējie procesi un aktuālās tēmas, tad katras nodarbības ieguvums ir arī, neesot protagonista lomā.

Ko dara vadītājs?

Būtiska ir psihodrāmas terapeita jeb vadītāja loma, kurš ar nopietnību un atbildīgumu, tai pat laikā ar azartu, interesi un iejūtību ļauj attīstīties spēlei. Vadītājs pielieto dažādas tehnikas, kas piemērotas katrā atsevišķā situācijā, tai pat laikā paturot redzes lokā visu grupu un tās procesus.

Kā tas notiek individuālā terapijā?

Psihodrāmas metodes tiek pielietotas arī individuālā terapijā ar klientu, izmantojot papildus krēslus un objektus, kam tiek piešķirtas “lomas”. Iejūtoties dažādās lomas, klients gūst jaunu izpratni par savu dzīvi un iekšējiem procesiem.

Psihodrāmas metodi savā darbā izmanto psihoterapeite Solvita Valtere

 [eventButton id=”59″ include_price=”false”]PIERAKSTĪTIES[/eventButton]

 

 

Psihodrāmas metodi grupā var piedzīvot nodarbībās “Es un citi”.