7 ieteikumi dzīvei ārkārtas situācijā

1. Tu drīksti raizēties

Ieteikums “neceliet paniku” nenozīmē, ka nedrīksti justies nobijies vai aizliegt sev raizēšanos. Tas īsti nepalīdzēs. Pat tad, ja neesi tā saucamajā riska grupā, bažām ir pamats. Ir diezgan skaidrs, ka lielākā cilvēces daļa šo vīrusu izslimos 2 gadu laikā, taču tas, no kā mums vajadzētu sevi un citus pasargāt, lai tas nenotiek dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Tāpēc piesardzībai būs nozīme, un pārgalvīga sava emociju ignorēšana nesīs vairāk bēdu nekā labuma.

Tāpat ir skaidrs, ka daudzi uzņēmumi, to darbība un ieņēmumi negatīvi tiek ietekmēti jau šodien. Aiz šiem uzņēmumiem stāv reāli cilvēki un ģimenes. Tāpēc arguments par to, ka šis vīruss ir tikai “tāda gripa” neiztur kritiku. Arī, ja neesi “riska grupā”, gan jau ka zini kādu, kas tajā ir, un tu bažies par viņu. Atļauj sev piedzīvot šīs jūtas, jo dzīve bez bailēm nav iespējama un nav tā, uz ko tiekties. Bailes ir pamatemocija, kas palīdz mums rūpēties par izdzīvošanu, tāpēc tās nevar vienkārši apturēt, un nemaz nevajag. Tas nav “slimi”, ja tu tā jūties, taču būtu svarīgi iemācīties ar šīm bailēm apieties tā, lai tās nerada tev milzīgas ciešanas.

2. Šķiro ziņas

Pieņem lēmumu, cik bieži, kur un ko tu lasīsi vai klausīsies par notiekošo. Ir skaidrs, ka, ja ķersi katras ziņas, kas nāk no visām pusēm, tas tavu psihisko veselību padarīs trauslu un jūtīgu. Ir viegli emocionāli “inficēties” no šausmu stāstiem un īpaši no fotogrāfijām ar cilvēkiem aizsargtērpos. Ja ļausi visai šai informācijai bez šķirošanas un laika rāmja sevī ieplūst ik dienu, tas kaitēs tev vairāk nekā sniegs kādu aizsardzību, pēc kuras visticamāk tu ilgojies, šo informāciju meklējot.

Tāpēc – pieņem lēmumu interesēties par notiekošo vislabāk reizi dienā, atver tikai tās ziņas, kas ir uzticamākās un emocionāli neitrālākās (tas visticamāk nebūs tavā Facebook). Pārējā laikā nodarbojies ar kaut ko, kas tev ir patīkams, vai arī kaut ko, kas vienkārši jādara, un kur vari saņemt gandarījumu par to, ka esi ko paveicis, lai kas tas būtu (kaut vai izmazgāta grīda vai beidzot sakārtota atvilktne). Neļaujies “kārdinājumam” laust vienošanos ar sevi. Ziņu lasīšana un kārtējo šausmu piedzīvošana var kļūt par sava veida postošu atkarību. Pasargā sevi no tās.

3. Pārdomā, kāpēc vēlies iepirkt kādas rezerves

Pārtikas rezervju iepirkšanai neesot pamata, un visa kā mums pietiks pat, ja kādu laiku neko nesaņemsim no citām valstīm. Tātad nav tādas nepieciešamības ieviest lielus krājumus, taču tas nav arī aizliegts. Tomēr pirms tu to dari, apdomā, kas stāv aiz šīs domas. Baidies, ka kādu laiku netiksi uz veikalu vai ka tie būs slēgti? Baidies, ka citi cilvēki visu izpirks, un tev nekas nepaliks? Izdari apzinātu lēmumu pirkt vai nepirkt, nedari to tikai tāpēc, ka ir sajūta, ka citādāk nevar.

Tad, ja pieņem lēmumu kaut ko tomēr iepirkt, papēti, ko tas ar tevi izdara. Iespējams tas palīdz mazināt bezspēcības izjūtu, jo šādi tu kaut kā sagatavojies tam, ko nevari ietekmēt. Cilvēki, kam ir lielas bailes no kādām katastrofām, diezgan daudz no šīs baiļu enerģijas var iztērēt darot konkrētas darbības, piemēram sarūpējot krājumus. Neatkarīgi no tā, ko tu dari vai nedari, kādi ir tavi iemesli darīt tā vai citādi, apzinies šos iemeslus un savas darbības. Apzinātas domas ir kas pretējs spontānām neapzinātām reakcijām stresa situācijā, tāpēc tās tavai psihei ir vēlamākas.

4. Attīsti līdzjūtību pret citiem cilvēkiem

Mēģini saprast, kāpēc tavi apkārtējie izturas šobrīd tā, kā viņi to dara. Krīzes situācijā aktivizējas gluži vai arhaiski pašaizsardzības mehānismi. Neviens tavs līdzgaitnieks neizpērk griķus veikalā tāpēc, lai nepaliek tev, bet viņam ir bail, ka to nepietiks viņam pašam. Visapkārt ir cilvēki ar savām vajadzībām un bailēm. Daudzi no viņiem ar iepriekšējām traumatiskām dzīves pieredzēm, kuru rezultātā ir tikusi ievainota viņu bāzes drošības izjūta. Iespējams viņa bailes ir tik spēcīgas, ka viņam ir neizturami nedarīt neko un vienkārši nogaidīt, viņš izvēlas kādu rīcību, kas mazliet šķietami ļauj atjaunot kontroli pār situāciju un dzīvi. Neredzi viņā ienaidnieku vai “trako”. Tās ir milzīgas viņu ciešanas. Tāpēc noraidošu emociju un attieksmes vietā, pamēģini empātiski iejusties un saprast. Tas atvieglos dzīvi ne tikai vienam ar otru, bet izmainīs arī tavu pašsajūtu pozitīvākā virzienā.

Tāpat nesmejies par citiem. Tu nezini, ar kādām dzīves grūtībām viņam nākas tikt galā jau bez tā, kas notiek šobrīd. Ja kādam jau ir kādas problēmas, ko viņš nedēļām vai mēnešiem ilgi mēģina risināt, tad šobrīd notiekošais var būt kā pēdējais piliens. Izsmiekls vairāk kaitē tev pašam nevis kādam citam, un nepalīdz pavisam noteikti nevienam.

5. Komunicē ar citiem, vienlaikus nospraud robežas

Šis ir laiks, kas dod mums iespēju piedzīvot savstarpēji lielāku vienotību. Tas ir raksturīgi dažādiem krīzes periodiem. Attiecības, piederības sajūta, kopības sajūta ar citiem spēcina mūsu psihisko noturību, kas ir nozīmīga, lai mēs tiktu cauri dažādiem sarežģījumiem. Šai laikā iespējamas daudzas dziļas sarunas. Gan par eksistenciālām bailēm, gan dzīves jēgu, gan attiecībām. Tās var tevi un tavus apkārtējos spēcināt. Īpaši, ja proti klausīties ar pieņemšanu, bez vēlmes otru pārtraukt, iestarpināt ko no sevis vai sniegt padomus. Šāda uzklausīšana taviem apkārtējiem būs liela dāvana.

Vienlaikus tomēr iemācies sevi arī pasargāt no sarunām, kas ir par grūtu un par daudz priekš tevis. Tev nav jāiesaistās katrā sarunā par notiekošo situāciju, tu drīksti vilkt robežas tajā un tev tas pat ir jādara, ja jūti, ka tev tā visa šobrīd ir par daudz.

6. Pieņem lēmumus, par kuriem pēc tam nemitīgi nešaubies

Ir skaidrs, ka šī situācija liks pieņemt tev kādus jaunus lēmumus par savu pašreizējo ikdienu un nākotnes plāniem. Tas, kas iztukšo visvairāk, ir nemitīga šaubīšanās. Ja esi pieņēmis kādu lēmumu, neapšaubi to vairs līdz brīdim, kamēr ir kāda cita konkrēta informācija. Tad tu vari atkal savu lēmumu pārskatīt. Ja esi izlēmis doties uz darbu, neskaties uz katru kolēģi vai klientu ar aizdomām. Ja esi pieņēmis lēmumu atcelt savu ceļojumu, tad nedomā vairs par to, ka varbūt tomēr vajadzēja braukt. Ja esi izlēmis iepirkt 5 kg makaronu, tad nedomā vairs par to, ka vajadzēja vairāk vai mazāk. Pieņem lēmumu, izdari un nogaidi.

7. Pāri visam – rūpes par sevi

Lai kādos laikos mēs dzīvojam, ja spējam tajos saglabāt noteiktas pašaprūpes rutīnas, mums klājas labāk. Skaidrs, ka meditācija nedarbojas burtiskā veidā pret vīrusu, tomēr tā mazina stresa un baiļu līmeni. Ja esi izlēmis atcelt savus treniņus ārpus mājas, ievies regulāru laiku, kad vingro mājās. Raksti dienasgrāmatu, izrakstot no sevis arī savas bailes un smagās pārdomas. Rūpējies par savu miegu, lai tas tevi var stiprināt.

Nenoslogo savu ķermeni ar nemitīgu ēšanu un našķiem, sniedz tam pilnvērtīgas un regulāras maltītes. Un gala beigās laiks, kas daudz vairāk tiek pavadīts mājās ar saviem tuvajiem, sniedz iespēju piedzīvot daudz vairāk ķermeņa kontakta, tādējādi ceļot oksitocīna līmeni organismā, kas ir labs instruments baiļu mazināšanā.

Lai mums visiem laba veselība!
Vita Kalniņa
Ģimenes psihoterapeite

Vairāk no Vita Kalniņa

Mans bērns raud!

Raudāšana un dusmu izpausmes pieder pie tiem bērnu uzvedības veidiem, kas vecākiem...
Vairāk...

1 komentārs

  • Par treso punktu gribas piebilst, ka iesana uz veikalu nav sociaalaa distanceeshanaas. Produkti, grozinji, letes, nauda, pin koda podzinjas, lielas rindas un parpilditi veikali var izplatiit to, no ka censhamies izvairiities. Ta ka sak apnikt ka visi koncentrejas uz domu, ka cilvekiem krajumu iepirkshana ir aiz bailem ka beigsies un nevares dabut produktus. Protams, ka ir cilveki, kas parspile un aiz ta stav tresaja punktaa mineetie psihologiskie faktori. Bet, kad visi apkart klaudzina, ka negrabiet un viss buus – tad ir nelogiski. Ta vieta varetu veidot maltishu planu 2 nedeljam, sadalit partiku pakaas kur reaali eksperti apstiprina ka ar to pietiks, lai neperk vairak ka reali vajag. Bet krajumus vajag, lai nav jaiet druzmeties veikalos un izplatit/sakert virusu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lūdzu atrisini : *
15 + 13 =