Strādājot ar pāriem, līdzās dažādu komunikācijas problēmu risinājumiem, nereti atklājas, ka arī seksuālā tuvība tā vai citādi ir kļuvusi abiem par grūtību. Bieži mūsdienās pāri sūdzas, ka viss pārējais dzīvē ir būtiskāks, un seksam neatliek ne laika, ne spēka. Reizēm izrādās, ka laiku un spēku droši vien varētu rast, ja tuvība sniegtu ne tikai fizisku atslābumu, bet arī emocionālu piepildījumu. Daži uz mīlēšanos skatās kā uz darbu, kas jādara, jo citādāk attiecības izjuks, otrs atradīs sev citu, ikdienā pieaugs konflikti, partneris vairs nedarīs visas tās lietas, ko šobrīd dara, piemēram, nedos finansiālus līdzekļus, nepalīdzēs ar bērniem. Viņi mēdz iekšēji teikt paši sev: “Saņemies un izdari, citādāk pēc tam būs vēl sliktāk!”

 

Sekss un bailes, īpaši apspiestas un neatzītas bailes, ir cieši saistīti. Sekss mūs pārceļ no būšanas galvā, uz būšanu visā ķermenī. Būt ķermenī tas nozīmē nedomāt, bet just. Tas nozīmē savienoties ar otru cilvēku sirds līmenī. Ja mēs ar kādu satuvojamies ķermeniski un sirdī, mēs kļūstam pavisam kaili, gan iekšēji, gan ārēji un caur to arī ārkārtīgi ievainojami. Ievainojamība parasti sev līdzi nes bailes – bailes zaudēt, bailes no kritiska vērtējuma, bailes tikt noraidītam.

 

Ja vēlamies piedzīvot tuvību, tad būtiski ir atbrīvoties no bailēm, kas neļauj pielaist sev otru patiesi klāt. Bailes rūpējas par ķermeņa nobruņošanos un tādējādi bojā seksuālās dzīves kvalitāti. Nozīmīgi būtu ne tikai tikt galā ar apspiestajām un mantotajām bailēm, kas nāk līdzi vēl no agras bērnības, bet arī neizveidot jaunas bailes esošajās attiecībās. Reizēm tie ir it kā sīkumi. Izjūta, ka pati vairs nevaru ietekmēt savu dzīvi, ka otrs mani pietiekami neciena, ka man ir jādara kaut kas, ko es negribu, lai otrs būtu apmierināts, neuzdrošinos pateikt “nē” tam, kas man neder, un nepārprotamu “jā” tam, kas man svarīgs.

 

Bailes attiecībās veidojas, kad es noliedzu savas patiesās izjūtas, nerādu tās otram, pārtraucu komunikāciju ar viņu, lai izvairītos no domstarpību atklāšanas vai “mīļā miera labad”. Kad ķermenī un sirdī iemājo bailes, tās mēdz izpausties ķermeniskos melos, piemēram, notēlots orgasms, jo nemaz jau negribējās, un šādi vismaz viss ātrāk beigsies… Pat, ja otrs to tiešā veidā nepamana, visbiežāk tas izdara kaut ko arī ar viņu un attiecību kvalitāti kopumā. Piemēram, jo vairāk sieviete savās bailēs izliekas, jo vairāk vīrietis no viņas pieprasa. Šī iekšējā pretestība bailēs līdz galam atklāties savai partnerei, protams, var būt arī vīrieša pusē. Reizēm tik būtisks ir jautājums: “Kāds sekss man tiešām dara labu un kāds iztukšo?”

 

Labā ziņa, manuprāt, ir tā – lai arī bailes seksuālo attiecību kvalitāti bojā, eksistē arī “pretinde”, un tā ir uzticēšanās. Uzticēšanās ļauj atvērties gan savām, gan otra emocijām, gan dziļākam attiecību piepildījumam. Lai nonāktu līdz tai, reizēm ir bailīgs pārmaiņu ceļš ejams, bet tas noteikti ir tā vērts.

 

Lai Jums skaista Valentīna diena!

 

Vita Kalniņa
Pāru un ģimenes psihoterapeite