Kad adaptācija bērnudārzā nav iespējama

Pat pavisam parastā gadījumā bērnam neatkarīgi no viņa vecuma ir nepieciešama adaptācija jaunā vidē – bērnudārzā. Ideālā gadījumā tā notiek vismaz vairākas nedēļas, kādam no vecākiem esot blakus, kas palīdz veidot bērnam drošas attiecības ar audzinātājām un iepazīt jauno vidi.

Diemžēl vīrusa pārņemtajā pasaulē daudzviet nav iespējams ne ideālais, ne parastais gadījums. Tomēr bērni turpina uzsākt bērnudārza gaitas. Arī tagad, janvārī un februārī, būs bērni, kas pirmo reizi dosies uz bērnudārzu. Kā savu bērnu labāk atbalstīt šajā situācijā? Kādiem signāliem vecākiem būtu svarīgi pievērst uzmanību? Un kā pašiem vecākiem parūpēties par sevi?

Mūsu psiholoģe Dace Čible skaidro, ko šajā situācijā tomēr var darīt, lai bērnudārza gaitu uzsākšana būtu pēc iespējas mierīgāka gan bērniņam, gan vecākiem.

Kā uzsākt?

• Sāciet pamazām. Maziem solīšiem. Jo jaunāks bērns, jo mazākus solīšu spersiet.
• Ja dodies uz bērnudārzu nokārtot formalitātes, ņem bērnu sev līdzi. Ja bērnudārzs atrodas netālu no mājām, pastaigas laikā ejiet gar to, apskatiet, runājiet par dzīvi dārziņā. Tā būs iespēja viņam iepazīt bērnudārzu jau pirms tam.
• Ja vecāku klātbūtne iekštelpās nav atļauta, tad, iespējams, sākotnēji varat vienoties par pievienošanos bērniem ārā spēļu laukumā. Tur vecākam būtu iespēja palīdzēt bērnam sākt veidot uzticēšanās pilnas attiecības ar audzinātāju. Diemžēl tas nedod iespēju droši iepazīt iekštelpas, piedzīvot tajās valdošo troksni, smaržas, iekārtojumu, tomēr tas ir vairāk nekā nekas.
• Iespējams, vari palūgt grupiņas telpu foto attēlus un, apskatot tos, mājās stāstīt un rādīt bērnam jauno vidi, vēl pirms viņš tur nonāk. Šis gan nebūs tik efektīvi pavisam maziem bērniem, bet vairāk piemēroti bērniem no 3 gadu vecuma.
• Sākumā bērniņu ved uz bērnudārzu tikai uz 1 – 1,5h, ja iespējams, paliec līdzās.
• Uzreiz visa nedēļa dārziņā bērnam būs par garu. Pa vidu dod bērnam brīvdienas!
• Bērnam līdzi vari iedot kādu mīļmantiņu, kas bērnam var būt kā pārejas objekts no mājām uz bērnudārzu – kaut kas savs un pazīstams. Mantiņai būtu jābūt mazai, kabatā ieliekamai, lai tā nepiesaista citu bērnu uzmanību.
• Ja bērniņš ir jaunāks par 3 gadiem, situācijā, kas neļauj iejūtīgi un lēni iet cauri adaptācijas procesam, es ieteiktu vecākiem rūpīgi izvērtēt visas alternatīvas un pārdomāt vai tiešām bērnudārzs šobrīd ir vienīgā iespēja.

Ko stāstīt bērnam?

Bērnam ir jāsniedz skaidra, saprotama un konkrēta informācija: “Audzinātāja tevi satiks pie durvīm, jūs kopā aiziesiet uz grupiņu. Tev tur būs savs skapītis, kur novilkt drēbītes…” Arī atvadīšanās pie ārdurvīm var ietvert sevī kādu īpašu rituālu ar vecāku.

Iedod bērnam orientierus, pēc kā viņš sapratīs, kad tu būsi pakaļ: “Tad, kad tu paēdīsi pusdienas, es būšu tev pakaļ.” Un stingri ievēro savus solījumus. Nepieļauj situāciju, kad soli bērnam būt pakaļ pēc pirmās nodarbības, bet saņemot ziņu no audzinātājas, ka bērns labi dzīvojas, izlem nākt pakaļ pēc pusdienām. Viņš sajutīsies nedroši un nespēs tev uzticēties. Tāpat tādi vārdi kā “drusciņ”, “drīz” bērnam nav saprotami.

Lai zinātu, ko bērnam vari teikt par šiem atskaites punktiem, svarīgi, ka izrunā ar audzinātāju dienas ritmu un paredzamās aktivitātes jau pirms tam.

Ja bērnam jau ir kāds pazīstams bērns, ar ko kopā būs jāiet vienā grupiņā, tad vari sarunāt ar šī bērna vecākiem vienā laikā ierasties bērnu dārzā. Kāda pazīstama cilvēka klātbūtne un kopīga došanās iekšā var būt palīdzoša.

Signāli, kas var liecināt par bērna pārslodzi:

• bērns kļūst emocionālāks, raudulīgāks;
• sāk grauzt nagus;
• sāk čurāt biksēs;
• parādās miega traucējumi;
• parādās ēšanas traucējumi;
• jau iepriekšējā vakarā vai no rīta raud un pārdzīvo par došanos uz bērnudārzu;
• grūtāk sadarboties, zūd prieks un interese par lietām, kas patikušas;
• vairākus mēnešus pēc dārziņa gaitu uzsākšanas joprojām bieži slimo.

Kā vecākiem reaģēt uz šiem signāliem?

• Pamanīt un veikt izmaiņas iespējami laicīgāk.
• Uzklausīt bērnu, pieņemt jebkādas viņa emocijas, ļaut tās paust un būt iejūtīgi līdzās. Sniegt daudz ķermeniska kontakta.
• Īsināt bērnudārzā pavadāmo laiku, piemēram, ja tās jau ir 3-4h, tad īsināt uz 1-2h.
• Dot nedēļas vidū brīvdienu, vai pagarināt nedēļas nogali.

Ja visus šos ieteikumus veic, tomēr izmaiņu tāpat nav vai arī ir tikai pasliktinājumi, tas norāda, ka bērnam šī slodze ir par lielu un ar bērnudārza gaitām ir jāpagaida.

Kā vecākiem parūpēties par sevi?

• Atbildi sev uz jautājumu – kāpēc tieši šobrīd es izvēlos vest bērnu uz bērnudārzu? Ja tiešām nav citu iespēju, tad tas ir spēcīgs arguments un atliek uz to paļauties.
• Meklē iespējas izveidot kontaktu un iepazīties ar bērna audzinātāju. Tas ļaus tev vairāk uzticēties viņai un paļauties, ka audzinātāja spēs sniegt tavam bērnam atbalstu un viņš dārziņā būs drošībā.
• Atgādini sev, ka tas ir labākais, ko es varu savam bērnam šobrīd piedāvāt.
• Nepārmet sev, nešausti. Tas ir normāli, ka šis var būt vienīgais variants. Tas ir jāpieņem.
• Ja šaubies par savu lēmumu, pārdzīvo un nespēj tikt galā ar piedzīvotajām emocijām, meklē atbalstu pie speciālista!

Vairāk par bērna un sevis gatavošanu bērnudārza gaitām vari uzzināt Daces Čibles video lekcijā!