Tik grūti palūgt – palīdzība pēc bērniņa piedzimšanas

Jaundzimušai mammai vajadzību mēdz būt tikpat daudz kā viņas jaundzimušajam bērniņam. Taču atšķirībā no bērna, mammas vajadzībām pārsvarā tiek pievērsts pavisam maz uzmanības. Ir brīnišķīgi, ja sievietei šajā laikā ir pieejams ģimenes vai draugu praktisks un emocionāls atbalsts. Taču lielākoties vecākiem ērti pieejams atbalsts beidzas līdz ar dzemdību iestādes pamešanu. Bieži daudzas jaunās māmiņas jūtas izolētas, apmulsušas un nobijušās, jo mūsu sabiedrībā ir izplatīts uzskats, ka mammas loma ir kaut kas, kas sievietei ir jāapgūst pašai, vienalga, cik daudz spēka tas prasītu. Tieši šis uzskats bieži vien traucē ne tikai sniegt, bet arī lūgt un saņemt piemērotu atbalstu sievietei tik svarīgajā pēcdzemdību laikā un bērna pirmajos dzīves gados.

Sievietēm pašām nereti ir grūti pamanīt un atzīt savas vajadzības, īpaši, ja tās ir tādas šķietami mazsvarīgas lietas kā vajadzība būt uzklausītai, vajadzība pēc laika sev, vajadzība tikt galā ar milzīgajām emocionālajām pārmaiņām, ko sievietes dzīvē ienes bērns. Sievietei var rasties sajūta: „Ja manas vajadzības būtu pamatotas, kāds rūpētos, lai tās tiktu apmierinātas. Taču tā kā par tām neviens nerunā un pat neklausās, kad es mēģinu par tām runāt, es droši vien esmu nespējīga vai arī ar mani kaut kas nav kārtībā.”

Sievietēm ir neērti lūgt vai pieņemt palīdzību pēc bērniņa piedzimšanas, jo:

  • Pirmajā reizē pat neienāk prātā, cik daudz palīdzības būs nepieciešams.
  • Mūsu sabiedrībā izplatīts ir uzskats, ka sievietei visu ir jāspēj pašai. Taču patiesībā ļoti reti ir šādas supersievietes, kas spētu tikt galā ar visu pēc bērniņa piedzimšanas un justies labi.
  • Ir ļoti grūti lūgt. Parasti cilvēki domā, ka tu uzreiz tiksi galā pats, taču (īpaši ar pirmo bērnu) tā nenotiek.
  • Lūdzot palīdzību, rodas sajūta, ka man nav izdevies vai es kaut ko daru nepareizi.
  • Nekad tā īsti nevar paredzēt, kādu reakciju var sagaidīt, īpaši no citām sievietēm. Piemēram, sievietes māte var pateikt „Mums visām tā bija, pacieties!”. Šāda attieksme liek jaunajai mammai „aizvērties” attur no tālākas palīdzības meklēšanas.
  • Skatoties uz citām sievietēm, šķiet, ka viņas var paveikt visu – ir formā uzreiz pēc dzemdībām, nekad neizskatās nogurušas un viegli tiek galā ar daudzajām grūtībām, kas ir neizbēgamas ikdienā ar mazu bērniņu. Bieži vien sievietes izjūt arī to, ka viņu partneri sagaida, ka viņas drīz atsāks darīt visu to pašu, ko pirms dzemdībām.
  • Nereti sievietes vienkārši baidās, ka visi atteiksies palīdzēt.
  • Īpaši, ja sieviete pirms dzemdībām ir radusi rūpēties un uzņemties atbildību par citiem, apkārtējiem var būt grūti pieņemt, ka arī šī sieviete var būt nogurusi, vāja un ilgoties pēc atbalsta, kad bērniņš ir piedzimis.

Dažkārt jaunās māmiņas piedzīvo tik daudz jaunā pēc bērna piedzimšanas, ka viņām ir grūti saprast, ar kuriem jautājumiem sākt un ko viņām vispār ir tiesības jautāt. Ne vienmēr ir skaidrs, cik daudz var prasīt ārstam, īpaši, ja jautājums neskar medicīnisko pusi vai vienkārši ir sajūta, ka kaut kas nav tā kā vajag vai tā kā gribētos.

Patiesībā jaunajiem vecākiem ir normāli daudz ko nezināt, netikt ar visu galā un lūgt palīdzību. Jo vairāk atbalsta sieviete saņem pēc bērniņa piedzimšanas, jo lielāka iespēja, ka viņas un bērna attiecības veidosies pozitīvi un mamma un bērniņš būs fiziski un emocionāli veseli.

PEP mammu (jeb pirmās emocionālās palīdzības mammu) kustība mūsu centrā tika radīta, lai mammām būtu pieejams pēc iespējas piemērotāks atbalsts. Pie PEP mammas var vērsties, kad mammai kaut kas šķiet neskaidrs. PEP mamma var uzklausīt, kad ir „sakrājies”, palīdzēt sadzirdēt sevi, ieraudzīt savas šībrīža vajadzības un iespējamos risinājumus. PEP mamma iedrošina, ja ir vajadzīga nopietnāka palīdzība. PEP mamma ar vieglu masāžu vai relaksāciju var samīļot mammu, lai viņa mierīgu sirdi varētu atkal pievērsties bērniņam.

PEP mammas pašas ir mammas. Dažkārt svarīgāk par zināšanām, kā darīt labāk un pareizāk, var būt arī pieredze, kā ir, kad ir grūti, kad nemaz nav skaidrs, kā rīkoties tālāk, un cik ļoti var palīdzēt vienkārši iejūtīga otra cilvēka klātbūtne.
 
  Iespējams, Tev ir ticība un spēcinoša pieredze, ka, saņemot piemērotu atbalstu, bērniņa pirmajos trīs dzīves gados grūtības var būt pārvaramas un prieka var būt vairāk kā skumju un izmisuma. Iespējams, Tev pašai ļoti būtu gribējies saņemt šādu atbalstu, kad Tavi bērni bija mazi. Ja Tu vēlies dalīties ar to, kas Tev ir, un sniegt profesionālu atbalstu citām sievietēm mammas lomā, kā arī, iespējams, dziedināt savu pieredzi kā maza bērniņa mammai, arī Tu vari kļūt par PEP mammu. Par jauno PEP mācību kursu vairāk vari uzzināt šeit.

 

Autors
Vairāk no Līna

Attachment Play

Turpinām iepazīstināt ar mūsuprāt noderīgām grāmatām* par dažādām psiholoģijas tēmām. Šoreiz LĪNAs...
Vairāk...

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lūdzu atrisini : *
16 + 10 =