Pavasaris jau virmo gaisā. Mostas daba. Mostas mūsu sievišķība un jutekliskums. Vai sievišķība arī ik pa laikam laižas ziemas miegā? Vai tavas sievišķības ziemas miegs nav pārlieku ieieldzis? Kā to atmodināt? Pārdomās par sievišķību un tās sajušanu dalās mūsu centra ģimenes psihoterapijas speciāliste Jolanta Ūsiņa. Bieži vien sievišķīgums tiek meklēts ārpusē – samāksloti un smagnēji.
Cik daudz Tu zini par savu iekšējo bērnu? Svētki ir īstais laiks, lai atkal satiktu to savu daļu, kas glabā bērnišķīgu prieku, spēju brīnīties un radīt, nedomājot par apkārtējās pasaules vērtējumu un ierobežojumiem. Tādēļ šī gada Adventes kalendāru mēs veltām Tavam iekšējam bērnam. Katru dienu Tu vari veikt vienu vienkāršu uzdevumu, kas Tev ļaus pietuvoties
Vai tu jūties pārliecināts, kad jārunā par savām vajadzībām, pat brīžos, kad sastopies ar nosodījumu un neieklausīšanos, vai arī tavs stresa līmenis šādās situācijās strauji kāpj? Bieži stresu izraisa cenšanās tikt galā ar pārāk daudz apkārtējo prasībām, taču tas var notikt arī, ja mūsu pašu vajadzības nav apmierinātas. Spēja atpazīt un nosaukt savas vēlmes ir
Cilvēks, kas ir piedzīvojis situācijas, kurās ticis sāpināts un ievainots, bieži saka un dara lietas, kas īsti nav saistītas ar realitātē notiekošo, bet gan ar to, kas viņu nemitīgi savā veidā nodarbina – viņa vecajiem ievainojumiem. Iekšēji cilvēks var būt iestrēdzis tajā vecumā, kur nav juties pietiekami mīlēts, un kur viņa nozīmīgas vajadzības nav tikušas
Mūsu domas un uzskati bieži vien nosaka to, kā mēs redzam un piedzīvojam pasauli sev apkārt. Ir izpētīts, ka pat līdz 80% no mūsu domām ir negatīvas. Pamēģini iedomāties, kā tas varētu būt – visu dienu klausīties ierakstu, kurā skan žēlošanās, sūdzības un kritika? Bieži cilvēki nemaz nepamana, ka katru dienu viņu galvās šādas domas
Tuvojoties gada beigām un jaunā gada sākumam, ir ierasts runāt par pārmaiņām, ko gaidām no nākotnes, no sevis un apkārtējiem. Skaitot minūtes pirms Jaunā gada atnākšanas, mūs parasti piepilda vēlmes un cerības, kam nereti seko vilšanās jau pavisam drīz pēc svētkiem. Kā būtu, ja šogad mēs neieskrietos ar vēlmju sarakstu gluži kā lielveikala izpārdošanā, bet mēģinātu apzināties,
Frāzes „Mēs visi kļūdāmies!” vai „Kļūdīties ir cilvēcīgi.” ir dzirdētas ne reizi vien. Un tomēr pieļaujot kādu kļūdu (vienalga cik lielu vai mazu), mums mēdz būt grūti sev piedot un atbrīvoties no vainas un kauna sajūtām. Vai tā varētu būt, ka pret sevi mums ir lielākas gaidas un prasības nekā pret citiem? Iespējams galvā joprojām
Nav nemaz tik viegli starp sabiedrības, ģimenes un pašam savām prasībām pret sevi tomēr sadzirdēt un pieņemt sevi ar visām nepilnībām. Turpinot iepazīstināt ar mūsuprāt noderīgām grāmatām* par dažādām psiholoģijas tēmām, šoreiz LĪNAs Bibliotēkas plauktā liekam grāmatu, kas iedvesmos ceļā uz sevis pieņemšanu. Grāmata latviešu valodā: „Nepilnības dāvanas. Kā pārstāt izpatikt citiem un būt tam,
„Pa dienu es labi tieku galā ar darbu, bet, kad pārnāku mājās, mana trīsgadnieka uzvedība liek man justies bezspēcīgai.” „Man ir pilnvērtīga pieauguša cilvēka dzīve, taču katru reizi, kad satieku savu mammu, mēs strīdamies, un es nezinu, kā to mainīt.” „Es jau piecus gadus strādāju šajā darbā. It kā man tas labi padodas, taču jūtu,
Pavasaris jau virmo gaisā. Mostas daba. Mostas mūsu sievišķība un jutekliskums. Vai sievišķība arī ik pa laikam laižas ziemas miegā? Vai tavas sievišķības ziemas miegs nav pārlieku ieieldzis? Kā to atmodināt? Pārdomās par sievišķību un tās sajušanu dalās mūsu centra ģimenes psihoterapijas speciāliste Jolanta Ūsiņa. Bieži vien sievišķīgums tiek meklēts ārpusē – samāksloti un smagnēji.
Cik daudz Tu zini par savu iekšējo bērnu? Svētki ir īstais laiks, lai atkal satiktu to savu daļu, kas glabā bērnišķīgu prieku, spēju brīnīties un radīt, nedomājot par apkārtējās pasaules vērtējumu un ierobežojumiem. Tādēļ šī gada Adventes kalendāru mēs veltām Tavam iekšējam bērnam. Katru dienu Tu vari veikt vienu vienkāršu uzdevumu, kas Tev ļaus pietuvoties
Vai tu jūties pārliecināts, kad jārunā par savām vajadzībām, pat brīžos, kad sastopies ar nosodījumu un neieklausīšanos, vai arī tavs stresa līmenis šādās situācijās strauji kāpj? Bieži stresu izraisa cenšanās tikt galā ar pārāk daudz apkārtējo prasībām, taču tas var notikt arī, ja mūsu pašu vajadzības nav apmierinātas. Spēja atpazīt un nosaukt savas vēlmes ir
Cilvēks, kas ir piedzīvojis situācijas, kurās ticis sāpināts un ievainots, bieži saka un dara lietas, kas īsti nav saistītas ar realitātē notiekošo, bet gan ar to, kas viņu nemitīgi savā veidā nodarbina – viņa vecajiem ievainojumiem. Iekšēji cilvēks var būt iestrēdzis tajā vecumā, kur nav juties pietiekami mīlēts, un kur viņa nozīmīgas vajadzības nav tikušas
Mūsu domas un uzskati bieži vien nosaka to, kā mēs redzam un piedzīvojam pasauli sev apkārt. Ir izpētīts, ka pat līdz 80% no mūsu domām ir negatīvas. Pamēģini iedomāties, kā tas varētu būt – visu dienu klausīties ierakstu, kurā skan žēlošanās, sūdzības un kritika? Bieži cilvēki nemaz nepamana, ka katru dienu viņu galvās šādas domas
Tuvojoties gada beigām un jaunā gada sākumam, ir ierasts runāt par pārmaiņām, ko gaidām no nākotnes, no sevis un apkārtējiem. Skaitot minūtes pirms Jaunā gada atnākšanas, mūs parasti piepilda vēlmes un cerības, kam nereti seko vilšanās jau pavisam drīz pēc svētkiem. Kā būtu, ja šogad mēs neieskrietos ar vēlmju sarakstu gluži kā lielveikala izpārdošanā, bet mēģinātu apzināties,
Frāzes „Mēs visi kļūdāmies!” vai „Kļūdīties ir cilvēcīgi.” ir dzirdētas ne reizi vien. Un tomēr pieļaujot kādu kļūdu (vienalga cik lielu vai mazu), mums mēdz būt grūti sev piedot un atbrīvoties no vainas un kauna sajūtām. Vai tā varētu būt, ka pret sevi mums ir lielākas gaidas un prasības nekā pret citiem? Iespējams galvā joprojām
Nav nemaz tik viegli starp sabiedrības, ģimenes un pašam savām prasībām pret sevi tomēr sadzirdēt un pieņemt sevi ar visām nepilnībām. Turpinot iepazīstināt ar mūsuprāt noderīgām grāmatām* par dažādām psiholoģijas tēmām, šoreiz LĪNAs Bibliotēkas plauktā liekam grāmatu, kas iedvesmos ceļā uz sevis pieņemšanu. Grāmata latviešu valodā: „Nepilnības dāvanas. Kā pārstāt izpatikt citiem un būt tam,
„Pa dienu es labi tieku galā ar darbu, bet, kad pārnāku mājās, mana trīsgadnieka uzvedība liek man justies bezspēcīgai.” „Man ir pilnvērtīga pieauguša cilvēka dzīve, taču katru reizi, kad satieku savu mammu, mēs strīdamies, un es nezinu, kā to mainīt.” „Es jau piecus gadus strādāju šajā darbā. It kā man tas labi padodas, taču jūtu,
