Cilvēks, kas ir piedzīvojis situācijas, kurās ticis sāpināts un ievainots, bieži saka un dara lietas, kas īsti nav saistītas ar realitātē notiekošo, bet gan ar to, kas viņu nemitīgi savā veidā nodarbina – viņa vecajiem ievainojumiem. Iekšēji cilvēks var būt iestrēdzis tajā vecumā, kur nav juties pietiekami mīlēts, un kur viņa nozīmīgas vajadzības nav tikušas
Smilšu spēles terapija šķiet dabiski saistīta ar bērnības rotaļu pasauli – smilšu pilīm pludmalē vai kūku cepšanu smilšu kastē. Taču, kad šī pasaule pārceļas uz psihoterapeita vai psihologa kabinetu, tā kļūst par terapiju. Smilšu spēles terapeita kabinetā gar sienu ir plaukti ar miniatūrām figūriņām: cilvēkiem, mājdzīvniekiem,meža zvēriem un briesmoņiem, augiem, augļiem un dārzeņiem, žogiem, mājām,
Iekšējam bērnam mūsos ir dažādas izpausmes. Tas liek par sevi manīt, kad pēkšņi izdomājam nopeldēties ar visām drēbēm vasarā, vai metamies sniegā, lai taisītu eņģelīšus ziemā. Tas liek mums atcerēties vecmammu, kad sasmaržojam svaigi ceptas ābolkūkas smaržu, un bez vecākiem slimnīcā pavadīto laiku, kad degunā iecērtas auzu putras aromāts. Mēs sajūtam bērnu sevī, vācot akmentiņus
Ģimenē visi tās locekļi ir kā mazi zobratiņi. Ja kāds no tiem pārstāj sadarboties, tas ietekmē visu ģimenes sistēmu.
Ģimenes psihoterapeite Jolanta Ūsiņa stāsta par to, kas notiek ģimenes psihoterapijā un kā tā var palīdzēt dažādu grūtību risināšanā.
Vairāk par ģimenes terapiju var uzzināt šeit.
Trauksmi un depresiju mēs esam ieraduši uzskatīt par tādu kā slimību, no kuras vajadzētu atbrīvoties, taču šāds uzskats rada maldīgu izpratni par izjūtām un patieso grūtību cēloni. Piemēram, ja cilvēks salauž roku, dodoties pie ārsta viņš parasti nesaka: „Man ir sāpīgās rokas slimība.” Sāpes ir signāls par to, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā. Ja
Dzīvē ne vienmēr ir paredzama un ik pa laikam tā piespēlē situācijas, kad mēs zaudējam emocionālo līdzsvaru un jūtamies kā izmesti no laivas. Līdzīgi kā gadījumos, kad mūs piemeklē fiziski savainojumi vai traumas, arī emocionālu satricinājumu gadījumos ir labi, ja mēs zinām, kas mums var palīdzēt pārvarēt pirmās sāpes un pasargāt mūs no iespējamām smagākām
„Pa dienu es labi tieku galā ar darbu, bet, kad pārnāku mājās, mana trīsgadnieka uzvedība liek man justies bezspēcīgai.” „Man ir pilnvērtīga pieauguša cilvēka dzīve, taču katru reizi, kad satieku savu mammu, mēs strīdamies, un es nezinu, kā to mainīt.” „Es jau piecus gadus strādāju šajā darbā. It kā man tas labi padodas, taču jūtu,
Cilvēks, kas ir piedzīvojis situācijas, kurās ticis sāpināts un ievainots, bieži saka un dara lietas, kas īsti nav saistītas ar realitātē notiekošo, bet gan ar to, kas viņu nemitīgi savā veidā nodarbina – viņa vecajiem ievainojumiem. Iekšēji cilvēks var būt iestrēdzis tajā vecumā, kur nav juties pietiekami mīlēts, un kur viņa nozīmīgas vajadzības nav tikušas
Smilšu spēles terapija šķiet dabiski saistīta ar bērnības rotaļu pasauli – smilšu pilīm pludmalē vai kūku cepšanu smilšu kastē. Taču, kad šī pasaule pārceļas uz psihoterapeita vai psihologa kabinetu, tā kļūst par terapiju. Smilšu spēles terapeita kabinetā gar sienu ir plaukti ar miniatūrām figūriņām: cilvēkiem, mājdzīvniekiem,meža zvēriem un briesmoņiem, augiem, augļiem un dārzeņiem, žogiem, mājām,
Iekšējam bērnam mūsos ir dažādas izpausmes. Tas liek par sevi manīt, kad pēkšņi izdomājam nopeldēties ar visām drēbēm vasarā, vai metamies sniegā, lai taisītu eņģelīšus ziemā. Tas liek mums atcerēties vecmammu, kad sasmaržojam svaigi ceptas ābolkūkas smaržu, un bez vecākiem slimnīcā pavadīto laiku, kad degunā iecērtas auzu putras aromāts. Mēs sajūtam bērnu sevī, vācot akmentiņus
Ģimenē visi tās locekļi ir kā mazi zobratiņi. Ja kāds no tiem pārstāj sadarboties, tas ietekmē visu ģimenes sistēmu.
Ģimenes psihoterapeite Jolanta Ūsiņa stāsta par to, kas notiek ģimenes psihoterapijā un kā tā var palīdzēt dažādu grūtību risināšanā.
Vairāk par ģimenes terapiju var uzzināt šeit.
Trauksmi un depresiju mēs esam ieraduši uzskatīt par tādu kā slimību, no kuras vajadzētu atbrīvoties, taču šāds uzskats rada maldīgu izpratni par izjūtām un patieso grūtību cēloni. Piemēram, ja cilvēks salauž roku, dodoties pie ārsta viņš parasti nesaka: „Man ir sāpīgās rokas slimība.” Sāpes ir signāls par to, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā. Ja
Dzīvē ne vienmēr ir paredzama un ik pa laikam tā piespēlē situācijas, kad mēs zaudējam emocionālo līdzsvaru un jūtamies kā izmesti no laivas. Līdzīgi kā gadījumos, kad mūs piemeklē fiziski savainojumi vai traumas, arī emocionālu satricinājumu gadījumos ir labi, ja mēs zinām, kas mums var palīdzēt pārvarēt pirmās sāpes un pasargāt mūs no iespējamām smagākām
„Pa dienu es labi tieku galā ar darbu, bet, kad pārnāku mājās, mana trīsgadnieka uzvedība liek man justies bezspēcīgai.” „Man ir pilnvērtīga pieauguša cilvēka dzīve, taču katru reizi, kad satieku savu mammu, mēs strīdamies, un es nezinu, kā to mainīt.” „Es jau piecus gadus strādāju šajā darbā. It kā man tas labi padodas, taču jūtu,
