Jau no rīta justies tā, it kā būtu vakars, un nezināt, kā izvilksi dienu, ir pazīstams fizisks un emocionāls stāvoklis daudziem šajā gada laikā. Īstenībā arī pati diena knapi paspēj sevi iezīmēt ar īsu gaišuma brīdi starp pustumsu un melnu tumsu. Iepriekš šai laikā daudz runājām par sezonālajām depresijām. Mazliet košāks bija decembris ar daudzajām
Pēdējo mēnešu laikā populāri ir runāt par to, ka krīze ir iespēja. Tā, protams, ir taisnība. Taču tagad, kad piespiedu miera stāvoklis ir beidzies, un krīze savā veidā garām, daudziem dabiski šķiet “spiest pedāli grīdā”. Strādāt un ballēties, it kā nekas nebūtu bijis. Mazliet iedzīt nokavēto. Varbūt arī atkal sajusties kā iepriekš – ka nav
1. Tu drīksti raizēties Ieteikums “neceliet paniku” nenozīmē, ka nedrīksti justies nobijies vai aizliegt sev raizēšanos. Tas īsti nepalīdzēs. Pat tad, ja neesi tā saucamajā riska grupā, bažām ir pamats. Ir diezgan skaidrs, ka lielākā cilvēces daļa šo vīrusu izslimos 2 gadu laikā, taču tas, no kā mums vajadzētu sevi un citus pasargāt, lai tas
Cilvēks, kas ir piedzīvojis situācijas, kurās ticis sāpināts un ievainots, bieži saka un dara lietas, kas īsti nav saistītas ar realitātē notiekošo, bet gan ar to, kas viņu nemitīgi savā veidā nodarbina – viņa vecajiem ievainojumiem. Iekšēji cilvēks var būt iestrēdzis tajā vecumā, kur nav juties pietiekami mīlēts, un kur viņa nozīmīgas vajadzības nav tikušas
Kad pāris gaida piedzimstam savu pirmo bērniņu, bieži abi to izjūt kā lielas tuvības un maiguma piepildītu laiku. Fantāzija par to, kāda būs dzīve trijatā, nereti ietver sevī šīs tuvības turpinājumu un pat padziļinājumu. Tie apkārtējie, kuriem ir jau bērni, klusiņām pie sevis ķiķina: “Jā, jā, tad jau redzēsiet, ka īstenībā viss beidzas!” vai arī
Tad, kad pārim šķiet, ka ir izsmēluši dažādas metodes, lai uzlabotu attiecības, abi ir pārguruši un sarūgtināti, nereti liekas, ka iespējama tikai viena izeja – šķiršanās. Būtiski gan pajautāt: šķiršanās no kā? Tieši šeit bieži rodas milzīgs pārpratums, jo pāri mēdz jaukt “šķiršanos no neizturamas situācijas” un “šķiršanos no partnera”. Ja kādam parādās vēlme šķirties,
Iekšējam bērnam mūsos ir dažādas izpausmes. Tas liek par sevi manīt, kad pēkšņi izdomājam nopeldēties ar visām drēbēm vasarā, vai metamies sniegā, lai taisītu eņģelīšus ziemā. Tas liek mums atcerēties vecmammu, kad sasmaržojam svaigi ceptas ābolkūkas smaržu, un bez vecākiem slimnīcā pavadīto laiku, kad degunā iecērtas auzu putras aromāts. Mēs sajūtam bērnu sevī, vācot akmentiņus
Mūsdienās, kad zināms, kā dažādos veidos vecāki var nodarīt pāri saviem bērniem, un ka šīs sekas var būt “traumatiskas” un “neatgriezeniskas”, būt par mammu vai tēti kļuvis daudz sarežģītāk nekā jebkad iepriekš. Protams, vecāki savam uzdevumam bērnu aprūpei un audzināšanai pieiet atšķirīgi. Noteikti vecāku vidū ir tādi, kam izdodas veselīgi sabalansēt rūpes par bērnu un
Lielākā daļa vecāku priecājas, piedzīvojot, ka bērns rotaļājoties smejas. Smiekli tiešām ir atvieglojoši un dziedējoši. Emocionāli drošā situācijā spēles laikā, smiekli nereti palīdz izreaģēt bailes, apjukumu vai dusmas. Pavērojiet kaut vai mazuli, kurš aizrautīgi ar mammu spēlē “kukū-spēles”! Ir tik biedējoši kādu brīdi neredzēt mammu un pēc tam tik atvieglojoši, kad, beidzot atkal ieraugot, bailes
Uzskatu, ka liela daļa grūtību ģimenēs sākas brīdī, kad tā vietā, lai vērotu savu bērnu un sekotu viņa vajadzībām, ko viņš jau pavisam agrīni tā vai citādāk pauž, vecāki mēģina atrast informāciju par to, kas ir pareizi. Diemžēl apkārtējie, tai skaitā dažādi speciālisti, mēdz sniegt pretrunīgu informāciju, un reti atbalsta vecākus savas vecāku intuīcijas sajušanā. Nereti vecāki sastopas
Jau no rīta justies tā, it kā būtu vakars, un nezināt, kā izvilksi dienu, ir pazīstams fizisks un emocionāls stāvoklis daudziem šajā gada laikā. Īstenībā arī pati diena knapi paspēj sevi iezīmēt ar īsu gaišuma brīdi starp pustumsu un melnu tumsu. Iepriekš šai laikā daudz runājām par sezonālajām depresijām. Mazliet košāks bija decembris ar daudzajām
Pēdējo mēnešu laikā populāri ir runāt par to, ka krīze ir iespēja. Tā, protams, ir taisnība. Taču tagad, kad piespiedu miera stāvoklis ir beidzies, un krīze savā veidā garām, daudziem dabiski šķiet “spiest pedāli grīdā”. Strādāt un ballēties, it kā nekas nebūtu bijis. Mazliet iedzīt nokavēto. Varbūt arī atkal sajusties kā iepriekš – ka nav
1. Tu drīksti raizēties Ieteikums “neceliet paniku” nenozīmē, ka nedrīksti justies nobijies vai aizliegt sev raizēšanos. Tas īsti nepalīdzēs. Pat tad, ja neesi tā saucamajā riska grupā, bažām ir pamats. Ir diezgan skaidrs, ka lielākā cilvēces daļa šo vīrusu izslimos 2 gadu laikā, taču tas, no kā mums vajadzētu sevi un citus pasargāt, lai tas
Cilvēks, kas ir piedzīvojis situācijas, kurās ticis sāpināts un ievainots, bieži saka un dara lietas, kas īsti nav saistītas ar realitātē notiekošo, bet gan ar to, kas viņu nemitīgi savā veidā nodarbina – viņa vecajiem ievainojumiem. Iekšēji cilvēks var būt iestrēdzis tajā vecumā, kur nav juties pietiekami mīlēts, un kur viņa nozīmīgas vajadzības nav tikušas
Kad pāris gaida piedzimstam savu pirmo bērniņu, bieži abi to izjūt kā lielas tuvības un maiguma piepildītu laiku. Fantāzija par to, kāda būs dzīve trijatā, nereti ietver sevī šīs tuvības turpinājumu un pat padziļinājumu. Tie apkārtējie, kuriem ir jau bērni, klusiņām pie sevis ķiķina: “Jā, jā, tad jau redzēsiet, ka īstenībā viss beidzas!” vai arī
Tad, kad pārim šķiet, ka ir izsmēluši dažādas metodes, lai uzlabotu attiecības, abi ir pārguruši un sarūgtināti, nereti liekas, ka iespējama tikai viena izeja – šķiršanās. Būtiski gan pajautāt: šķiršanās no kā? Tieši šeit bieži rodas milzīgs pārpratums, jo pāri mēdz jaukt “šķiršanos no neizturamas situācijas” un “šķiršanos no partnera”. Ja kādam parādās vēlme šķirties,
Iekšējam bērnam mūsos ir dažādas izpausmes. Tas liek par sevi manīt, kad pēkšņi izdomājam nopeldēties ar visām drēbēm vasarā, vai metamies sniegā, lai taisītu eņģelīšus ziemā. Tas liek mums atcerēties vecmammu, kad sasmaržojam svaigi ceptas ābolkūkas smaržu, un bez vecākiem slimnīcā pavadīto laiku, kad degunā iecērtas auzu putras aromāts. Mēs sajūtam bērnu sevī, vācot akmentiņus
Mūsdienās, kad zināms, kā dažādos veidos vecāki var nodarīt pāri saviem bērniem, un ka šīs sekas var būt “traumatiskas” un “neatgriezeniskas”, būt par mammu vai tēti kļuvis daudz sarežģītāk nekā jebkad iepriekš. Protams, vecāki savam uzdevumam bērnu aprūpei un audzināšanai pieiet atšķirīgi. Noteikti vecāku vidū ir tādi, kam izdodas veselīgi sabalansēt rūpes par bērnu un
Lielākā daļa vecāku priecājas, piedzīvojot, ka bērns rotaļājoties smejas. Smiekli tiešām ir atvieglojoši un dziedējoši. Emocionāli drošā situācijā spēles laikā, smiekli nereti palīdz izreaģēt bailes, apjukumu vai dusmas. Pavērojiet kaut vai mazuli, kurš aizrautīgi ar mammu spēlē “kukū-spēles”! Ir tik biedējoši kādu brīdi neredzēt mammu un pēc tam tik atvieglojoši, kad, beidzot atkal ieraugot, bailes
Uzskatu, ka liela daļa grūtību ģimenēs sākas brīdī, kad tā vietā, lai vērotu savu bērnu un sekotu viņa vajadzībām, ko viņš jau pavisam agrīni tā vai citādāk pauž, vecāki mēģina atrast informāciju par to, kas ir pareizi. Diemžēl apkārtējie, tai skaitā dažādi speciālisti, mēdz sniegt pretrunīgu informāciju, un reti atbalsta vecākus savas vecāku intuīcijas sajušanā. Nereti vecāki sastopas
