Smilšu spēles terapija šķiet dabiski saistīta ar bērnības rotaļu pasauli – smilšu pilīm pludmalē vai kūku cepšanu smilšu kastē. Taču, kad šī pasaule pārceļas uz psihoterapeita vai psihologa kabinetu, tā kļūst par terapiju. Smilšu spēles terapeita kabinetā gar sienu ir plaukti ar miniatūrām figūriņām: cilvēkiem, mājdzīvniekiem,meža zvēriem un briesmoņiem, augiem, augļiem un dārzeņiem, žogiem, mājām,
Kopīgas rotaļas ir lielisks veids, kā stiprināt attiecības ar bērniem un uzlabot savstarpējo sadarbību. Ja rotaļās vecāki var veltīt bērnam nedalītu uzmanību un ļaut bērnam vadīt rotaļu, tas var palīdzēt pārstrādāt dažādas emocijas, kas var būt uzkrājušās dienas laikā. Tas tiešām palīdz. Taču tas reizēm ir arī ļoti grūti. Bieži vien pilnvērtīgi pieslēgties spēlei
Mūsu domas un uzskati bieži vien nosaka to, kā mēs redzam un piedzīvojam pasauli sev apkārt. Ir izpētīts, ka pat līdz 80% no mūsu domām ir negatīvas. Pamēģini iedomāties, kā tas varētu būt – visu dienu klausīties ierakstu, kurā skan žēlošanās, sūdzības un kritika? Bieži cilvēki nemaz nepamana, ka katru dienu viņu galvās šādas domas
Vai tu atceries, kā tas bija – bērnībā pilināt slapjas smiltis smilšu pils torņa galā? Vai iebāzt pirkstu guaša krāsas trauciņā un uzvilkt uz lapas treknu svītru, neizmantojot otu? Dažkārt bija pieaugušie, kas šādas radošas izpausmes atbalstīja, bet citreiz par tām varēja saņemt rājienu – atkal nosmērējies vai radījis nekārtību! Gadās, ka vecāki paši ikdienas rūpēs
Iekšējam bērnam mūsos ir dažādas izpausmes. Tas liek par sevi manīt, kad pēkšņi izdomājam nopeldēties ar visām drēbēm vasarā, vai metamies sniegā, lai taisītu eņģelīšus ziemā. Tas liek mums atcerēties vecmammu, kad sasmaržojam svaigi ceptas ābolkūkas smaržu, un bez vecākiem slimnīcā pavadīto laiku, kad degunā iecērtas auzu putras aromāts. Mēs sajūtam bērnu sevī, vācot akmentiņus
Tuvojoties gada beigām un jaunā gada sākumam, ir ierasts runāt par pārmaiņām, ko gaidām no nākotnes, no sevis un apkārtējiem. Skaitot minūtes pirms Jaunā gada atnākšanas, mūs parasti piepilda vēlmes un cerības, kam nereti seko vilšanās jau pavisam drīz pēc svētkiem. Kā būtu, ja šogad mēs neieskrietos ar vēlmju sarakstu gluži kā lielveikala izpārdošanā, bet mēģinātu apzināties,
Šonedēļ sākas advente – īpašs gaidīšanas laiks mums visiem, kad pamazām gatavojamies un noskaņojamies Ziemassvētkiem. Arvien īsākajās dienās pamazām audzējam gaismiņu sevī. Ar labiem vārdiem, ar labiem darbiem, ar prieku un mīlestību vienam pret otru. Vēlamies Jūs iepriecināt ar īpašu LĪNAs adventes kalendāru – ar iedvesmu labām domām un darbiņiem katrai adventes dienai.
Mūsdienās, kad zināms, kā dažādos veidos vecāki var nodarīt pāri saviem bērniem, un ka šīs sekas var būt “traumatiskas” un “neatgriezeniskas”, būt par mammu vai tēti kļuvis daudz sarežģītāk nekā jebkad iepriekš. Protams, vecāki savam uzdevumam bērnu aprūpei un audzināšanai pieiet atšķirīgi. Noteikti vecāku vidū ir tādi, kam izdodas veselīgi sabalansēt rūpes par bērnu un
Frāzes „Mēs visi kļūdāmies!” vai „Kļūdīties ir cilvēcīgi.” ir dzirdētas ne reizi vien. Un tomēr pieļaujot kādu kļūdu (vienalga cik lielu vai mazu), mums mēdz būt grūti sev piedot un atbrīvoties no vainas un kauna sajūtām. Vai tā varētu būt, ka pret sevi mums ir lielākas gaidas un prasības nekā pret citiem? Iespējams galvā joprojām
Lielākā daļa vecāku priecājas, piedzīvojot, ka bērns rotaļājoties smejas. Smiekli tiešām ir atvieglojoši un dziedējoši. Emocionāli drošā situācijā spēles laikā, smiekli nereti palīdz izreaģēt bailes, apjukumu vai dusmas. Pavērojiet kaut vai mazuli, kurš aizrautīgi ar mammu spēlē “kukū-spēles”! Ir tik biedējoši kādu brīdi neredzēt mammu un pēc tam tik atvieglojoši, kad, beidzot atkal ieraugot, bailes
Smilšu spēles terapija šķiet dabiski saistīta ar bērnības rotaļu pasauli – smilšu pilīm pludmalē vai kūku cepšanu smilšu kastē. Taču, kad šī pasaule pārceļas uz psihoterapeita vai psihologa kabinetu, tā kļūst par terapiju. Smilšu spēles terapeita kabinetā gar sienu ir plaukti ar miniatūrām figūriņām: cilvēkiem, mājdzīvniekiem,meža zvēriem un briesmoņiem, augiem, augļiem un dārzeņiem, žogiem, mājām,
Kopīgas rotaļas ir lielisks veids, kā stiprināt attiecības ar bērniem un uzlabot savstarpējo sadarbību. Ja rotaļās vecāki var veltīt bērnam nedalītu uzmanību un ļaut bērnam vadīt rotaļu, tas var palīdzēt pārstrādāt dažādas emocijas, kas var būt uzkrājušās dienas laikā. Tas tiešām palīdz. Taču tas reizēm ir arī ļoti grūti. Bieži vien pilnvērtīgi pieslēgties spēlei
Mūsu domas un uzskati bieži vien nosaka to, kā mēs redzam un piedzīvojam pasauli sev apkārt. Ir izpētīts, ka pat līdz 80% no mūsu domām ir negatīvas. Pamēģini iedomāties, kā tas varētu būt – visu dienu klausīties ierakstu, kurā skan žēlošanās, sūdzības un kritika? Bieži cilvēki nemaz nepamana, ka katru dienu viņu galvās šādas domas
Vai tu atceries, kā tas bija – bērnībā pilināt slapjas smiltis smilšu pils torņa galā? Vai iebāzt pirkstu guaša krāsas trauciņā un uzvilkt uz lapas treknu svītru, neizmantojot otu? Dažkārt bija pieaugušie, kas šādas radošas izpausmes atbalstīja, bet citreiz par tām varēja saņemt rājienu – atkal nosmērējies vai radījis nekārtību! Gadās, ka vecāki paši ikdienas rūpēs
Iekšējam bērnam mūsos ir dažādas izpausmes. Tas liek par sevi manīt, kad pēkšņi izdomājam nopeldēties ar visām drēbēm vasarā, vai metamies sniegā, lai taisītu eņģelīšus ziemā. Tas liek mums atcerēties vecmammu, kad sasmaržojam svaigi ceptas ābolkūkas smaržu, un bez vecākiem slimnīcā pavadīto laiku, kad degunā iecērtas auzu putras aromāts. Mēs sajūtam bērnu sevī, vācot akmentiņus
Tuvojoties gada beigām un jaunā gada sākumam, ir ierasts runāt par pārmaiņām, ko gaidām no nākotnes, no sevis un apkārtējiem. Skaitot minūtes pirms Jaunā gada atnākšanas, mūs parasti piepilda vēlmes un cerības, kam nereti seko vilšanās jau pavisam drīz pēc svētkiem. Kā būtu, ja šogad mēs neieskrietos ar vēlmju sarakstu gluži kā lielveikala izpārdošanā, bet mēģinātu apzināties,
Šonedēļ sākas advente – īpašs gaidīšanas laiks mums visiem, kad pamazām gatavojamies un noskaņojamies Ziemassvētkiem. Arvien īsākajās dienās pamazām audzējam gaismiņu sevī. Ar labiem vārdiem, ar labiem darbiem, ar prieku un mīlestību vienam pret otru. Vēlamies Jūs iepriecināt ar īpašu LĪNAs adventes kalendāru – ar iedvesmu labām domām un darbiņiem katrai adventes dienai.
Mūsdienās, kad zināms, kā dažādos veidos vecāki var nodarīt pāri saviem bērniem, un ka šīs sekas var būt “traumatiskas” un “neatgriezeniskas”, būt par mammu vai tēti kļuvis daudz sarežģītāk nekā jebkad iepriekš. Protams, vecāki savam uzdevumam bērnu aprūpei un audzināšanai pieiet atšķirīgi. Noteikti vecāku vidū ir tādi, kam izdodas veselīgi sabalansēt rūpes par bērnu un
Frāzes „Mēs visi kļūdāmies!” vai „Kļūdīties ir cilvēcīgi.” ir dzirdētas ne reizi vien. Un tomēr pieļaujot kādu kļūdu (vienalga cik lielu vai mazu), mums mēdz būt grūti sev piedot un atbrīvoties no vainas un kauna sajūtām. Vai tā varētu būt, ka pret sevi mums ir lielākas gaidas un prasības nekā pret citiem? Iespējams galvā joprojām
Lielākā daļa vecāku priecājas, piedzīvojot, ka bērns rotaļājoties smejas. Smiekli tiešām ir atvieglojoši un dziedējoši. Emocionāli drošā situācijā spēles laikā, smiekli nereti palīdz izreaģēt bailes, apjukumu vai dusmas. Pavērojiet kaut vai mazuli, kurš aizrautīgi ar mammu spēlē “kukū-spēles”! Ir tik biedējoši kādu brīdi neredzēt mammu un pēc tam tik atvieglojoši, kad, beidzot atkal ieraugot, bailes
Web design Virtual Mavericks
